Saeimas priekšsēdētāja: ZZS uzticas satiksmes ministram

© MN

Zaļo un zemnieku savienība uzticas satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P), intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šis jautājums ir premjeres kompetencē, jo viņa ir atbildīga par ministriem, darbu kopumā un komandu kā tādu.

Valdības un koalīcijas stabilitāte vienmēr ir atkarīga no tā, kā partneri savā starpā spēj sarunāties, risināt svarīgos jautājumus un tikt galā ar izaicinājumiem, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

"Kā šī valdība to spēj, to mēs redzēsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) trešdien paziņoja, ka Briškena komunikācija aviokompānijas "airBaltic" jautājumā ir absolūti "izgāzusies".

Savukārt satiksmes ministrs pēc tikšanās ar opozīcijā esošo "Apvienoto sarakstu" (AS), kura politiķi paziņojuši, ka pēc sarunas ar ministru vērsīsies prokuratūrā, medijiem trešdien norādīja, ka viņam nekas neesot slēpjams no deputātiem.

"Neesmu tas politiķis, kurš baidās no nepopulāriem lēmumiem. Pie sarežģītas, smagas komunikācijas vienmēr var labāk, par to nav šaubu, tāpēc šobrīd maksimāli cenšos gan plašsaziņas līdzekļiem, gan politiķiem, sabiedrībai kopumā skaidrot šos procesus," klāstīja ministrs.

Briškens teica, ka ilgus gadus nerisinātie jautājumi, kurus kopā ar savu komandu tagad cenšas risināt, nav radušies viņa "ministrēšanas laikā".

Atbildot uz jautājumu, vai jūtas droši par savu amatu, Briškens sacīja, ka viņam ir atbalsts savā frakcijā, atbalsts no kolēģiem.

Latvijā

Ministru kabinets pirms divām nedēļām iepazinās ar progresu sarunās par sakaru uzņēmumu “Tet” un “LMT” nākotni. Valdība vēlas ar savu partneri abās kompānijās – Zviedrijas koncernu “Telia Company” – panākt jaunu vienošanos. Politiķi signalizē, ka mērķis ir nostiprināt Latvijas valsts ietekmi abās kompānijās, bet nav skaidrs, cik tieši tas izmaksās un kā par to samaksās. Taču, kā ziņo LTV raidījums “de facto”, visai noraidoši valdībā izsakās par privātu investoru, piemēram, pensiju fondu iesaisti darījuma finansēšanā.

Svarīgākais