arrow_downwardTieslietas

Par liegumu klātienē sekot līdzi Aivara Lemberga tiesāšanai apelācijas instancē var sūdzēties vienīgi likumdevējam – Saeimai, analizējot tiesneses Sandras Amolas lēmumu par t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanu rakstveida procesā, Neatkarīgajai skaidroja bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš.

Tā dēvētajā Lemberga lietā apsūdzētie ir lūguši – kā tas paredzēts Kriminālprocesa likumā – apelācijas instancē pārbaudīt pierādījumus un nopratināt vairākus lieciniekus, kurus pirmās instances tiesa atteicās aicināt uz pratināšanām.

T.s. Lemberga krimināllietas apelācijas instances tiesnese Sandra Amola Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam “Panorāma” paziņojusi par pieņemto lēmumu šo krimināllietu iztiesāt līdz nākamā gada 21. decembrim rakstveida procesā.

2018. gadā noticis cesijas darījums ar AS “Ventbunkers” daudzmiljonu parādu ārvalstu uzņēmumam, kurā “patiesā labuma guvēja tiesības”, pēc prokurora domām, daļēji piederot Anrijam un Aivaram Lembergiem.

Tikko kā apelācijas kārtībā t.s. Lemberga krimināllietu saņēmusī tiesnese Sandra Amola nosūtīta komandējumā uz Tallinu, lai ar igauņu kolēģiem apspriestu aktuālos jautājumus kriminālprocesā, liecina oficiāli pieejamā informācija Tiesu administrācijā.

Saeima aicina izbeigt Satversmes tiesā uzsākto tiesvedību pēc Aivara Lemberga pieteikuma “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.

Balstoties uz Aivara Lemberga iesniegumu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” normu atbilstību Satversmei. Apstrīdētās normas aizliedz apcietinātajam darbam izmantot datoru ar interneta pieslēgumu.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi tā dēvētājā Lemberga krimināllietā par apelācijas instances tiesnesi nozīmēt Sandru Amolu. Acīmredzot S. Amola būs tiesas sastāva priekšsēdētāja, bet apelācijas instance lietu izskata triju tiesnešu sastāvā.

Pagājušajā nedēļā pagāja gads, kopš Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija pieņēma lēmumu, ka t.s. Lemberga lietā arestētā manta tās iepriekšējam glabātajam – tobrīd jau bijušajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni – ir jānodod Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA).

Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi apelācijas sūdzības no gandrīz visiem t.s. Lemberga krimināllietas dalībniekiem; pieņemts arī prokuroru iesniegtais apelācijas protests.

Pirmās instances spriedumu t.s. Lemberga krimināllietā pārsūdzējuši visu apsūdzēto advokāti, divi cietušie, aizskartās mantas īpašniece; protestu iesnieguši arī valsts apsūdzības uzturētāji – liecina no Rīgas apgabaltiesas saņemtā informācija.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prakse nosaka, ka apcietinājuma piemērošanai vienmēr ir jābūt pamatotai, un personai, kura ir apcietināta, vienmēr ir jābūt tiesībām pārsūdzēt lēmumu par apcietinājumu, neraugoties uz to, vai lēmums pieņemts pirmstiesas vai iztiesāšanas stadijā; neraugoties uz to, vai lēmums pieņemts ar saīsināto vai pilno spriedumu, ekspresintervijā Neatkarīgajai teica ECT lietu speciāliste, advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Tiesībsargs Juris Jansons konstatējis rupju cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu, bez pamatojuma un motivēšanas piemērojot Ventspils mēram Aivaram Lembergam smagāko drošības līdzekli apcietinājumu.

Ja Ģenerālprokuratūras vadošie prokurori ar valsts apsūdzības uzturētāju grupas vadītāju Juri Jurisu priekšgalā nebūtu uz tiesu sūtījuši aplamas apsūdzības pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tiesas process pirmajā instancē nebūtu ieildzis 12 gadus un sprieduma teksts būtu vairāk nekā uz pusi īsāks, liecina sarakstītais Rīgas apgabaltiesas pilnajā spriedumā.

Lai gan Rīgas apgabaltiesa jau 22. februārī pieņēma blakuslēmumu, ar kuru uzdeva Valsts policijai izvērtēt, vai nav uzsākams kriminālprocess pret Rudolfu Meroni par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu, šis blakuslēmums no Rīgas apgabaltiesas joprojām līdz Valsts policijai nav aizceļojis.

Lai pilnajā spriedumā pamatotu, kāpēc jau pēc pirmās instances sprieduma cietumā tika ielikts Ventspils mērs Aivars Lembergs, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tiesneses Irīnas Jansones vadībā visvairāk izmantojusi bijušā premjera Einara Repšes padomnieka, Policijas akadēmijas mācībspēka un apsardzes firmas SIA “Venta” analītiskās daļas vadītāja Jāzepa Meikšāna liecības, kuras bija ne tikai acīmredzami pretrunīgas, bet arī klaji melīgas un pat ar tiesas spriedumu atzītas par apzināti nepatiesām - atklāja Neatkarīgā, caurskatot t.s. Lemberga krimināllietas pilnajā spriedumā sarakstīto.

Salīdzinot divas tā dēvētās Lemberga lietas saīsinātā sprieduma sadaļas – to, kurā tiesa norāda, kādas kapitāla daļas ārvalstu kompānijās Aivaram Lembergam piederot, ar sadaļu par mantas konfiskāciju –, atklājās, ka visās pozīcijās tiesa ir pārrakstījusi prokuroru sastādītos dokumentus, pārceļot visas prokuroru pretrunas un absurdus jau uz tiesas spriedumu.

Arī t.s. Lemberga krimināllietas pilnajā sprieduma tekstā daudzviet pārkopēti prokuroru iesniegtie apsūdzības teksti vai apsūdzības runa, gandrīz pilnībā ignorējot aizstāvības argumentus – pēc iepazīšanās ar 1920 lappušu garo pilnā sprieduma tekstu ekspresintervijā Neatkarīgajai atzina Aivara Lemberga aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis.

Šodien aprit 10 mēneši kopš pagājušā gada 17. augustā Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija pieņēma lēmumu “Rudolfu Meroni atcelt no arestētās mantas glabātāja” un “arestēto mantu … uzlikt par pienākumu līdzšinējam mantas glabātājam Rudolfam Meroni nodot glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.”

Saīsinātajā spriedumā vārds vārdā, komats komatā pārrakstot prokuroru sarakstīto apsūdzību, bet sprieduma sadaļā par mantas konfiskāciju pārrakstot prokuroru sastādīto 2007. gada lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tiesneses Irīnas Jansones vadībā cita starpā faktiski ir lēmusi, ka Rudolfs Meroni varētu paturēt vairāku Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju akcijas.

Gandrīz gadu vajadzēja Augstākās tiesas Senātam, lai izlemtu, ka Rudolfa Meroni kontrolētā SIA “Media Support” tiešām nedrīkst iegādāties AS “Radio SWH” akciju kontrolpaketi, jo šāds darījums “apdraud Latvijas nacionālās drošības intereses”.

Saīsinātā sprieduma teksts tā dēvētajā Lemberga lietā arī sadaļā par mantas konfiskāciju ir nevis tiesas sastādīts, bet gan vienkārši nokopēts no prokuroru sarakstīta procesuālā dokumenta – ar visām acīmredzamajām aplamībām un pretrunām.