arrow_downwardTraģēdija veikalā "Maxima"

"21.11.2013. mirušo teltī aprakstīju pirmo 21 mirušo. Tā saldskābenā smarža, kas radās kombinācijā ar asinīm, pārtiku un citiem ķermeņa šķidrumiem, ir neaizmirstama," mikroblogošanas vietnē "X", atceroties traģisko nakti pirms 10 gadiem, kad iebruka "Maximas" jumts, raksta Roberts Fūrmanis.

Pieminot desmito gadadienu kopš Zolitūdes traģēdijas, Rīgas domes Sēžu zālē 21.novembrī uz tikšanos kopā sanāca traģēdijas glābšanas darbos un seku novēršanā iesaistītie dienesti un to darbinieki no Rīgas domes Labklājības departamenta, Rīgas pašvaldības policijas (RPP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.

Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo glābēju tuvinieki nevar būt atzīti par krimināllietā cietušajiem, līdz ar to lietā par cietušo var būt atzīti 51 cilvēka tuvinieki, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas apgabaltiesā.

Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudēja 54 cilvēki

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikala jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Izvērtējot iespējamos traģēdijas cēloņus, paralēli tiesībsargājošo iestāžu darbam, Saeimā tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija. Izmeklēšanas komisija savā Galaziņojumā norādīja uz dažādiem izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem, kas valsts institūcijām ir jāveic, lai mazinātu jebkādus riskus, ka šāds negadījums atkārtotos. Ekonomikas ministrijai tika sniegti 12 ieteikumi, kas vērsti uz būvniecības procesa uzlabošanu un pilnveidošanu, ziņo Agnese Frīdenberga, Domnīcas Providus vadošā pētniece.

2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.41 Priedaines ielā 20 Zolitūdē, Rīgā iebruka veikala "Maxima" jumts. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tika ievainoti.

Latvijas tiesu sistēma nenodrošina taisnīgumu, šādu viedokli otrdien preses konferencē pauda Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības pārstāve, "Saskaņas" politiķe Regīna Ločmele, vērtējot tiesvedības procesu Zolitūdes traģēdijas lietā, kur desmit gadu laikā vēl nav tikts līdz notiesājošam spriedumam.

Lai pieminētu un godinātu tos cilvēkus, kuri zaudēja dzīvību Zolitūdes traģēdijā, šodien Rīgā, traģēdijas vietā notiks piemiņas pasākums, bet Rīgas domē tiksies traģēdijas seku novēršanā iesaistīto dienestu pārstāvji, aģentūru LETA informēja traģēdijā cietušo biedrībā "Zolitūde 21.11." un pašvaldībā.

Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir pārsūdzējis prokurors, apsūdzētais un 30 cietušie, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Zolitūdes traģēdijai veltītās piemiņas vietas izbūvi Rīgas pašvaldība plāno uzsākt 2024. gada būvniecības sezonā, taču, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju, šonedēļ ir sākta pazemes stāvvietas demontāža.

Zolitūdes traģēdijai veltītās piemiņas vietas izbūvi Rīgas pašvaldība plāno uzsākt 2024. gada būvniecības sezonā, taču, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju, šonedēļ ir sākta pazemes stāvvietas demontāža.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone kopā ar atbildīgajiem domes departamentiem trešdien, 1.novembrī, pulksten 10.00, apsekos Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietu, kas šobrīd Rīgas pilsētvidē pārtop par Atceres dārzu traģēdijas upuriem, informē Elīna Bērziņa Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece.

Drīz būs pagājuši desmit (!) gadi kopš traģēdijas, bet skaidrības par notikušo joprojām nav. Vismulsinošākais ir tas, ka par vainīgo ir atzīts tikai viens cilvēks, kurš – loģiski spriežot – pat teorētiski nevar būt vienīgais vainīgais. Bet tas nozīmē, ka vienkārši ir atrasts pārmijnieks, kuram uzkraut pilnīgi visu vainu.

Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.

Tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets, visticamāk, iesniegs kasācijas sūdzību, savukārt prokuratūra vēl lems par protesta sagatavošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, šodien par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.

Pirms deviņiem gadiem, 2013. gada 21. novembrī, sabrūkot lielveikala ”Maxima” jumtam Zolitudē, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 un tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku.

 Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā paplašinātā sastāvā, atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas 2019.gada 28.novembra spriedumu, ar kuru noraidīta vairāku Zolitūdes traģēdijas bojāgājušo tuvinieku prasība piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību no lielveikala ēkas īpašnieces un būvniecības ierosinātājas SIA "Homburg zolitude", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Prokuratūra Zolitūdes krimināllietā lūdz Rīgas apgabaltiesu taisīt notiesājošu spriedumu pret visām apsūdzētām personām, kuras pirmās instances tiesā tika attaisnotas.

Zolitūdes krimināllietā apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta slimības dēļ Rīgas apgabaltiesa atkārtoti atlikusi lietā plānotās tiesas debates.