Apritējuši 12 gadi kopš lielveikala “Maxima” sagrūšanas Rīgā, Zolitūdē, un desmit gadi, kopš šīs traģēdijas upuri meklē taisnību tiesā. Ģenerālprokurors Armīns Meisters TV24 atzina, ka prokuratūra jūt atbildību par to, ka lietas iztiesāšana nav pabeigta, un cietušajiem ir tiesības zināt, kas ir vainojams Zolitūdes traģēdijā un kāds sods par to pienākas.
Ģenerālprokurora izpratnē, ņemot vērā bojāgājušo un cietušo skaitu, šis sods nekad nevar būt samērīgs. Lietas iztiesāšana nav pabeigta, un Ģenerālprokuratūra ir apņēmības pilna tiesāties līdz galam, prokuratūra tic taisnīgumam šajā lietā.
Lielveikala “Maxima” sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.44. Tajā bojā gāja 54 cilvēki (to skaitā trīs glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tika ievainoti. Bojāgājušo skaita ziņā tas bija lielākais nelaimes gadījums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ar grozītām apsūdzībām šoruden atgriezusies Rīgas apgabaltiesā. Pēc Augstākās tiesas iebildumiem un norādītajām nepilnībām tiesai tagad atkārtoti vērtēs, vai 54 cilvēku nāvē par vainīgu atzīstams tikai ēkas būvinženieris Ivars Sergets, kurš vienīgais tika notiesāts, un vai viņam noteiktais sods - sešarpus gadi cietumā - ir pietiekami bargs sods. Uz apsūdzēto sola tagad sēž nevis deviņas, bet piecas personas, no kurām četras personas iepriekš tika attaisnotas. Šoreiz tiesa pievērsīsies arī citiem apstākļiem, kas iepriekš netika ņemti vērā.