Zolitūdes traģēdijas krimināllietā notiesāto vidū neredz uzņēmējus, notiesāts ir viens cilvēks. Sabiedrība ir neapmierināta, “dīvāna eksperti” alkst asiņu. Uz jautājumu, kāpēc tiesas pieņem šādus lēmumus, ciklā “nra.lv TV sarunas” atbild Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
A. Strupišs uzsvēra, ka tiesa vērtē pierādījumus un tiesai jānoskaidro, kurš ir bijis vainīgs, un, ja vaina netiek pierādīta, tad nevar notiesāt. “No malas skatoties, neredzot lietu un neredzot pierādījumus, protams, ir ļoti viegli pateikt: “Re, kur ir 54 bojāgājušie. Kā tas var būt, ka tikai viens vainīgais. Varbūt var būt, varbūt nevar būt. Es nezinu, es neesmu lietā piedalījies,” sacīja A. Strupišs.
“Kāda ir alternatīva? Atgriezties pie Hamurapi likumiem, kad, ja, piemēram, celtnieka būvētā māja sabrūk un nosit iedzīvotāja dēlu, tad ir nositams arī būvētāja dēls? Aci pret aci. Vai iesim uz to? 54 bojāgājušie, 54 vainīgajiem jābūt?” retoriski vaicāja A. Strupišs.
Nē, ir process, ir pierādījumi. Un tad ir jautājums, ko izmeklētāji var savākt, uz kā pamata prokurori var celt apsūdzību, un tad tiesa vērtē to visu, kas pierāda katra atsevišķā apsūdzētā vainu, uzskata A. Strupišs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka cilvēki alkst asiņu visos laikos, individuālā emociju līmenī cilvēks alkst atriebības, nevis taisnīgumu, bet atriebties. Bet diemžēl tā tas nestrādā, un tāpēc modernajās valstīs ir likuma vara, nevis linča tiesa, piebilda A. Strupišs.