Ukrainas armijas īpašie spēki trešdien devuši treicienu Krievijas Melnā jūras karakuģim pie Novorosijskas, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR).
Novērotāji ziņo, ka Krievijas droni masveida nakts laikā ielidoja gandrīz 300 km dziļi Polijā, ziņo “dialog.ua”, atsaucoties uz Ukrainas “Telegram” kanāliem.
Tiek atzīmēts, ka ar OSINT metodi (izlūkošana ar atklāti pieejamu informācijas avotu palīdzību) iegūtie ģeolokācijas dati norāda uz aptuveni trīssimt kilometru attālumu.
Bijušais Ukrainas vēstnieks Polijā Andrijs Deščica paskaidroja, kāpēc Polijas politiķi tik rezervēti reaģēja uz Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumu savā valstī, raksta “unian.net”.
Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija.
Pēc nakts militārās operācijas, kuras laikā Polijā tika notriekti Krievijas bezpilota lidaparāti, armijas rezervisti izsaukti ierasties sešu stundu laikā, raksta “onet.pl".
Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, kā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiks sadalīti aizdevumi investīcijām aizsardzībā, kuru kopsumma sasniedz 150 miljardus eiro.
"Rekordliels skaits gaisa dronu un raķešu, ar ko krievi uzbruka naktī uz 7. septembri, ir kaut kas, kam jāturpina sagatavoties, jo Krievija tikai palielinās palaisto dronu skaitu," šādu viedokli Radio NV ēterā pauda Ukrainas brīvprātīgo bataljona "Aidar" komandieris, bioloģijas zinātņu doktors Jevgeņijs Dikijs, ziņo Lietuvas TV3.
Bijušais ASV prezidents Bils Klintons pauž nožēlu par savu lomu, pārliecinot Ukrainu 1994. gadā atteikties no kodolieročiem, kas ir izraisījis neparedzamas sekas - Krievija ir iebrukusi Ukrainā.
Krievijas aviobumbas triecienā Doneckas apgabalā ir gājuši bojā vairāk nekā 20 cilvēku, kuri stāvēja rindā pēc pensijas, vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas Aizsardzības ministrija ciniski paziņoja, ka 7. septembra naktī viņu "precīzās" darbības ieroči it kā trāpīja dronu ražošanas objektiem un gaisa spēku bāzēm Ukrainā, teikts Krievijas departamenta paziņojumā, kas publicēts “Telegram” kanālā, raksta “unian.net”.
Putins varētu mēģināt sagrābt pēc iespējas lielāku Ukrainas teritoriju, lai mobilizētu tur atlikušos iedzīvotājus un nosūtītu viņus cīnīties pret citām valstīm, kurām Kremļa vadītājs plāno uzbrukt nākotnē, paziņoja žurnālists Vitālijs Portņikovs, raksta “dialog.ua”.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pirmdien norādījis, ka frontē Ukrainas austrumos Krievijai ir liels pārsvars karavīru skaita un kara tehnikas ziņā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien brīdinājis, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina "imperiālistiskais plāns neapstāsies ar Ukrainas iekarošanu, bet tas drīzāk būs tikai sākums".
Eiropas valstīm jāatsakās pirkt Krievijas naftu un gāzi, ja tās vēlas, lai ASV pastiprina sankcijas pret Maskavu, intervijā laikrakstam "Financial Times" norādījis Savienoto Valstu enerģētikas ministrs Kriss Raits.
Kremlis apzināti ignorē ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas izbeigt karadarbību un sagaida, ka Ukraina būs pirmā, kurai beigsies resursi. Kremlim tas nav tikai aprēķins, bet gan mēģinājums iekļūt vēsturē līdzās iekarotājiem cariem, diktējot miera nosacījumus no spēka pozīcijas, raksta laikraksts “The Wall Street Journal”.