Latvijas simtgade

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, koncertcikla “Dzimuši Latvijā” ietvaros pirmo reizi mūsu valstī klausītājus gaida unikāla tikšanās ar vienu no trim pasaules labākajiem orķestriem - Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri.

Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" nominētas kinolentes "Bille", "Ar putām uz lūpām", "Homo novus", "Kriminālās ekselences fonds" un "Tēvs nakts", preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite.

Lielvārdes novada sociālā dienesta darbinieces ik gada nogali apciemo sociālo aprūpju iestādēs mītošos seniorus. Parasti tas notiek uz Ziemassvētkiem, kad iemītniekiem tiek sarūpētas un nogādātas saldumu un gardumu dāvanas. Ikreiz mūs sagaida silts acu pāris, tiek noskaitīts kāds svētku dzejolis vai nodziedāta sirsnīga dziesma. Bet visvairāk iepriecina aprūpes iestādēs dzīvojošie seniori, kuri ir atraduši kādu jauku nodarbi vai hobiju.

Rīgā iedzīvosies lielformāta sienas gleznojums ‘’Lembit, The King of Hill’’, kas ir pirmais papildinātās realitātes (augmented reality) objekts, ko uzgleznos robots. Papildinātās realitātes tehnika melnbaltajiem zīmējumiem dod dzīvību kustībās un krāsās, kas redzamas, objektu skenējot ar mobilo aplikāciju. Tas taps Pārdaugavā, Viesītes ielā 3, tādējādi ceļot Pārdaugavas pilsētvides vērtību un decentralizējot Rīgas kultūras norises.

No rītdienas Baltijas valstu simtgades svinību ietvaros trīs vakarus pēc kārtas iespējams noskatīties Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra aizvadīto sezonu labākos iestudējumus.

29. septembrī Ķīpsalas peldbaseinā (50m) par godu Latvijas valsts simtgadei norisinājās 100 x 100 m stafetes peldējums brīvajā stilā ar mērķi sasniegt jaunu pasaules rekordu un ierakstīt Latvijas valsts simtgades svinības Ginesa rekordu grāmatā.

Šis gads paiet Latvijas simtgades zīmē – visa gada garumā tiek rīkoti dažādi simtgadei veltīti pasākumi un radītas arī īpašas simtgades monētas, pastmarkas, dizaina elementi un citi priekšmeti. Latvijas Monētu nams par godu Latvijas simtgadei dāvina tās iedzīvotājiem īpašu šim notikumam veltītu bezmaksas medaļu "Lāčplēsis". Šis tēls Latvijas kultūrā simbolizē spēku, neatkarību un drosmi.

Simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, 2018.gada 11.augustā, visā Latvijā notika Simtgades zaļumballe. Kā rāda pētījumu kompānijas Kantar TNS aptaujas dati, 7% jeb apmēram 110 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem piedalījās kādā no Simtgades zaļumballes pasākumiem.

Sveicot Latviju simtgadē, izveidots latviešu sportistu TOP 100, kuri nesuši savas dzimtenes vārdu pasaulē jau kopš 1918. gada. Ja sākumā likās, ka atcerēties 100 izcilus Latvijas sportistus būs grūti, tad vēlāk izrādījās, ka daudz grūtāk ir iekļauties simtniekā, neatstājot kādu lielu sacensību medaļnieku ārpus TOP.

Līdzdarbojoties Latvijas simtgadei veltītajā akcijā “Cimdotā Latvija”, adījumu salons TĪNES aicina sabiedrību atjaunot Latvijas rakstaino dūraiņu valkāšanas un dāvināšanas tradīciju un pievienoties iniciatīvai “Uzdāvini prieku cimdu pārī!”. Lai Latvijas simtās jubilejas dienā, 18. novembrī, tuviniekiem un draugiem nesaltu rokas, TĪNES aicina savus mīļos apdāvināt un nozīmīgajos svētkos sveikt ar rakstainu dūraiņu pāri, ko no dabīgās dzijas ar rokām adījuši cimdu meistari no visas Latvijas. Dūraiņu piedāvājumā atrodami cimdi visdažādākajām gaumēm – dāmām, kungiem, bērniem, rakstaini, strīpaini, krāsaini, ar etnogrāfiskajām zīmēm, ziediem un dabas motīviem. “Cimdi latviešiem bija tradicionāla un praktiski vienīgā dāvana gan ziemā, gan vasarā un arī savdabīga valūta kā samaksa par darbu. Un katrs bija priecīgs saņemt jaunu cimdu pāri,” stāsta salons TĪNES vadītāja Ināra Vizma. “Mūsu cimdus iemīlējuši skandināvi, vācieši, amerikāņi un japāņi, bet tālāko ceļu tie mērojuši uz Jaunzēlandi un Austrāliju. Šobrīd, kad atdzimšanu piedzīvo latviešu tautastērps, jāatceras, ka cimdi ir tā sastāvdaļa. Tomēr tie ir arī ļoti pašpietiekami, jo nekad nav bijuši tikai apģērbs vai aksesuārs, tie ir identitātes zīme. Un tas nav mainījies arī šodien, tikai pie tā jāturas.” Dāvināšanas iniciatīvas ietvaros TĪNES Latvijas dūraiņus piedāvā ar Latvijas simtgades simboliku un arī īpašā dāvanu iesaiņojumā, kam pievienota ar roku rakstīta kartīte dāvanas saņēmējam.

Lai kā gribas nozīmīgu objektu atjaunošanu vai celtniecības pabeigšanu pielāgot valsts simtgadei, tas katru reizi nav iespējams. Tā noticis arī ar Rīgas pili.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā „Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, AS "Hanzas Maiznīcas" uzsāk jaunu iniciatīvu “100 rudzu maizes šķēles līdz Latvijas simtgadei”. Ikviens var iesaistīties iniciatīvā, apņemoties līdz Latvijas simtgadei apēst 100 šķēles rudzu maizes, tādā veidā veicinot rupjmaizes ēšanas tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Iestājoties rudenim un tuvojoties laikam, kad tā vien gribēsies paslēpt rokas siltos cimdos, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā „Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.

Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeri Rafaelu Ciekuru Jūrmalas pilsētā.

Godinot valsts simtgadi, Latvijas lidsabiedrība airBaltic vēlas vēl vairāk nest Latvijas vārdu pasaulē, dodot 14 jaunajām Airbus A220-300 lidmašīnām Latvijas mīlētāko pilsētu nosaukumus. Šodien noslēdzās divas nedēļas ilgušais balsojums, kas pieredzēja ļoti lielu interesi.

Trešdien, 26.septembrī, pulcējot filmas kolorīto aktieru sastāvu, komandu un sabiedrības krējumu,  pirmizrādi piedzīvoja latviešu spēlfilma “Homo Novus”. Pasākumā atdzīvojās 30.gadu bohēma, to laiku greznums un elegance. Romantisko intrigu un pārpratumu komēdiju, jau sākot no 28.septembra, varēs vērot Latvijas kinoteātros.   “Homo Novus”  skatītājus neatstāj vienaldzīgus, apburot ar intriģējošo sižetu, spilgtiem tēliem un, protams,  izcilu  māksliniecisku izpildījumu un muzikālo pavadījumu.   Pēc filmas  preses seansa apmeklējuma latviešu publicists Ilmārs Šlāpins padalījās savā “Facebook” kontā ar iespaidiem: “Man šodien izdevās noskatīties filmu “Homo Novus”, kaut kas jāpasaka, pirms esmu dzirdējis vai lasījis citu viedokli. Pirmkārt, nebija līdzīga kaut kam, ko varēja gaidīt, nu, tas ir, nevis bija dīvaina, bet vienkārši mazliet savādāka par citām filmām. Ievilka pamazām un ievilka nevis ar humoru vai Paula mūziku, bet ar smalku un aizkustinošu mākslinieka dvēseles skatījumu. Nav daudz tādu filmu arī pasaules kinematogrāfijā, kur ir parādītas mākslinieka attiecības ar mākslu, turklāt nevis viena, centrālā personāža izpausmē, bet vismaz piecu atšķirīgu “attiecību ar mākslu” gadījumos. Vispār, sagribējās mest visu pie malas un meklēt rokā otas un krāsas. Nu, vai vismaz pāršķirstīt latviešu mākslinieku albumus. Esmu priecīgs par šādu filmu”.    “Esmu absolūtā sajūsmā par Annas Vidulejas jauno filmu “Homo Novus”! Brīnišķīgi tverta gaisotne, 30.gadu stils, kolosāla aktierspēle – īstas pērles(!), labs humors, burvīgi atbilstoša mūzika… Domāju, ka Anšlāvam Eglītim patiktu,” ar saviem iespaidiem privātajā “Twitter” kontā dalās žurnāliste un TV personība Una Griškeviča. Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars. Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis. Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filmas pirmizrādi atbalsta Medicīnas sabiedrība “ARS” un AS “Latvijas Balzams”, kā pasākuma oficiālo dzērienu nodrošinot Latvijā radīto dzirkstošo vīnu “Rīgas Prestige Cuvee”. Filma top studijā „Film Angels Productions”, un tās tapšanā palīdzību un atbalstu sniedz „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.

17.novembrī - dienu pirms Latvijas 100.jubilejas - Rīgas Latviešu biedrības namā norisināsies tradicionālā Labdarības balle - viens no skaistākajiem un krāšņākajiem pasākumiem, kas Rīgā tiek rīkots, atzīmējot Latvijas valsts dzimšanas dienu. Labdarības balle šogad iekļauta Latvijas simtgades norišu kalendārā. Šā gada ballē tiks svinēta arī Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubileja. Balles sākums - plkst.18.

Latgales plānošanas reģions ir izveidojis īsu video, aptverot daļu no 43 ainavu dārgumiem, kas tika pieteikti iedzīvotāju un Ainavu ekspertu padomes balsojumam, lai atlasītu TOP10 Latgales objektus. Šis video vēlreiz pierāda, ka Latgales ainavas ir krāšņas visos gadalaikos! Video ir tapis Latvijas valsts simtgades pasākuma “Reģionu dienas” aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” ietvaros.

Sestdien, 29. septembrī, no plkst. 13 līdz 15 Andreja Pumpura ielā 5, kur šobrīd skatāma liepājnieku veidotā izstāde “Liepājas brīvības stāsts”, būs iespēja vērot mākslas performanci.