No rītdienas Baltijas valstu simtgades svinību ietvaros trīs vakarus pēc kārtas iespējams noskatīties Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra aizvadīto sezonu labākos iestudējumus.
Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris viesizrādes uzsāks trešdien, 3. oktobrī, skatītājiem piedāvājot vācu režisora Gintera Krēmera iestudēto Džuzepes Verdi operu Dons Karloss. Arī scenogrāfiju un kostīmus veidojuši mākslinieki no Vācijas - Herberts Šēfers un Izabella Inese Glatara, bet iestudējuma muzikālais vadītājs ir Pjērs Valē (Francija). Iestudējuma pirmizrāde notika 2016. gada 4. martā un, lai gan izpelnījās kardināli atšķirīgas un diametrāli pretējas atsauksmes, kļuva par vienu no nozīmīgākajiem teātra notikumiem sezonā. Iestudējuma radošā komanda atteikusies no teatrāla ilustratīvisma un koncentrējas uz mūzikā un tekstā ietverto dziļāko jēgas slāņu atklāšanu. Režisora Gintera Krēmera mērķis bija iedziļināties Džuzepes Verdi operā un atbrīvot to no klišejām, kas radušās jau kopš pirmizrādes Parīzē 19. gadsimtā. Režisora iedvesmas avots šim iestudējumam bija īsi pirms pirmizrādes mūžībā aizgājušās rokzvaigznes Deivida Bovija spožais atvadu sveiciens - viņa pēdējā albuma Blackstar tituldziesmai veidotais videoklips. Iestudējums savulaik saņēmis trīs skatuves mākslas balvas Zelta krusts - par labāko režiju, labāko scenogrāfiju un labākajai operas solistei.
Ceturtdien, 4. oktobrī, notiks komponista Ģiedrjus Kupreviča un horeogrāfa Roberta Bondaras baleta Čurļonis izrāde, kurā autori mēģinājuši pietuvoties ievērojamā lietuviešu komponista, mākslinieka Mikalojus Konstantīna Čurļoņa (1875-1911) cilvēciskajai būtībai. «Par ko viņš domāja? Ko juta? Kas bija viņa iedvesma, sapņi un cerības? Mērķi, bailes un - no kā viņš centās izvairīties? Visbeidzot - kādēļ viņam neizdevās uzveikt tumsu, kas brieda kā mākoņi virs viņa galvas?» baleta horeogrāfs Roberts Bondara uzskaita to jautājumu loku, kas viņam bija aktuāli, strādājot pie šā iestudējuma. «Atbildes esmu centies rast, sekojot viņa atstātajām pēdām memuāros, personīgajā sarakstē, nodzeltējušās fotogrāfijās un ar viņa roku zīmētajās skicēs.» Savukārt baleta mūzikas autoram Ģiedrjum Kuprevičam meistara daiļrade nekad nav šķitusi tumša vai bezcerīga: «Jā, tajā ir krietna deva traģisma, brīdinājumu un drūmu pareģojumu, taču tik un tā lielākā daļa viņa darbu pielūdz gaismas, labsirdības un mīlestības dēmonus.» Šo iestudējumu veidojusi radošā komanda no Polijas - horeogrāfs Roberts Bondara, scenogrāfija un kostīmi Diānas Maršalekas un Jūlijas Skšineckas pārziņā, gaismu mākslinieks Macejs Igeļskis, video veidojusi Eva Krasucka. Izrāde Čurļonis teātra repertuārā ir jau kopš 2013. gada maija, bet joprojām ir skatītāju pieprasīts iestudējums.
Viesizrādes noslēgs itāļu horeogrāfa Mauro Bigonceti iestudētais balets Piafa - par leģendārās franču dīvas Edītes Piafas personību. Izrāde mūsu skatītājiem būs redzama piektdien, 5. oktobrī. Pērn, 21. aprīlī, šis balets piedzīvoja pirmizrādi Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī, bet tā pasaules pirmizrāde bija 2010. gadā, kad baletu La Piaf Mauro Bigonceti radīja Hannoveres Valsts operas baleta trupai. Kā uzsver kritiķi, Mauro Bigonceti, kurš savos darbos vairākkārt pievērsies ievērojamām personībām, viņu vidū ir Mālers, Mocarts, Bahs un Karavadžo, veidoto horeogrāfiju raksturo humors, jutekliskums, spēks un skaistums. Viņa radītā kustību valoda ir dzīva un rada iespaidīgas ainas. Izrādē ierakstā skan Edītes Piafas, Gabriela Forē, Morisa Ravela, Fransisa Pulenka un Darjī Mijo mūzika. Šis ir stāsts par mazo, trauslo sievieti, kas bija apveltīta ar spēcīgu balsi, ar kuru stāstīja par mīlestību, zaudējumiem, kaisli un dzīvi Parīzē.
