Vēlēšanas 2018

Valsts prezidents Raimonds Vējonis būtu gatavs nominēt premjera amata kandidātu ar 50 parlamentāriešu atbalstu, tomēr divu nedēļu laikā viņam būtu jāpiedāvā redzējums vairākuma nodrošināšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Vējonis.

Pašlaik primāri risināms ir jautājums par valdības galīgo sastāvu, bet pēc tam jāstrādā pie valdības rīcības plāna, sacīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Partijas šonedēļ sola intensīvākas valdības veidošanas sarunas.

Nevarēja taču Latvijas valsts simtgades Saeimas vēlēšanas noritēt «kā parasti»! Arī valdības veidošana, kas ieies vēsturē un par kuru varēs rakstīt mācību grāmatu nodaļās «Kā nedarīt».

Vairāki politiķi kā ticamāko variantu pašlaik min piecu partiju veidotu valdību, kurā bez tā dēvētā četru politisko spēku veidotā valdības kodola strādātu arī partija "KPV LV".

“Valdības veidošanas sarunās gada nogalē panākts nozīmīgs progress, lai 2019. gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot Moneyval ziņojuma rekomendācijas,” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 2018. gada 28. decembrī, pēc tikšanās Rīgas pilī ar 13. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām.

Līdz pat 2018. gada vidum nekas neliecināja, ka šis gads, par spīti gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nesīs politiskus pārsteigumus. Ekonomiskās attīstības tempi priecēja, valdība strādāja samērā mierīgi, bez lieliem skandāliem un pat gandrīz vai saliedēti, jo šķita, ka līdzīgā sastāvā būs jāturpina darboties arī pēc vēlēšanām. Arī opozīcija uzvedās salīdzinoši klusi un ne uz kādu revolūciju tautu neaicināja. Tam vienkārši nebija acīmredzama iemesla. Taču izrādījās, ka tas ir bijis klusums pirms vētras.

Valdības tapšanas sarunās vēl lielāks akcents varētu tikt likts uz "Jaunās Vienotības" (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), "Attīstībai/Par!" (AP) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) veidoto kodolu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt, 28.decembrī, tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvjiem, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Šodien notiek ļoti intensīvas partiju konsultācijas par valdības veidošanu, pavēstīja partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Lielāks progress valdības veidošanas sarunās varētu būt janvāra sākumā.

Drošības policija (DP) arī noslēdzošajā pārbaudē nav konstatējusi prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu 13.Saeimas vēlēšanās.

Partijas "KPV LV" politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko "KPV LV" ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

"KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) politiķim Krišjānim Kariņam, kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam, iesaka izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas “KPV LV”, bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas.

Ziemassvētku brīvdienās oficiālas sarunas par valdības veidošanu nav iecerētas, sacīja aptaujātie politiķi, kuri tomēr cer vienoties par partiju virzītu premjeru.

Valdības veidošanas sarunas nekad vēl nav bijušas tik smagas un strauji mainīgas, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.

Politiķi šodien turpinās diskusijas par valdības izveidi Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.

Lai KPV LV un Jaunā konservatīvā partija dzēstu valdības izveidošanu par neiespējamu padarījušās sarkanās līnijas, Krišjānis Kariņš partijām devis laiku līdz šodienai. Taču jau ceturtdienas vakarā bija zināms, ka vēlamo rezultātu K. Kariņš nesagaidīs, bet tas nozīmē, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamība kļuvusi daudz ticamāka, jo vismaz pagaidām partijas nav arī gatavas Valsts prezidenta piedāvātam bezpartejiskam premjeram.

"Jaunās Vienotības" (JV) premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa lēmums noraidīt Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam var ļoti nopietni ietekmēt valdības veidošanas procesu, pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Partija "KPV LV" nemainīs Alda Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, šodien žurnālistiem pavēstīja pats politiķis.