Lai KPV LV un Jaunā konservatīvā partija dzēstu valdības izveidošanu par neiespējamu padarījušās sarkanās līnijas, Krišjānis Kariņš partijām devis laiku līdz šodienai. Taču jau ceturtdienas vakarā bija zināms, ka vēlamo rezultātu K. Kariņš nesagaidīs, bet tas nozīmē, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamība kļuvusi daudz ticamāka, jo vismaz pagaidām partijas nav arī gatavas Valsts prezidenta piedāvātam bezpartejiskam premjeram.
KPV LV, tikai izvirzot A. Gobzemu iekšlietu ministra amatam, bija skaidrs - K. Kariņam un viņa konstruētās valdības partijām šī kandidatūra nebūs pieņemama. Ceturtdien K. Kariņš paziņoja: «Man ir skaidrs, ka Gobzema kungs nevēlas izveidot valdību. Es neveidošu valdību ar Gobzemu kā iekšlietu ministru. Man ir skaidri pateikts, ka viņiem ir viens kandidāts un tas ir Aldis Gobzems.» Politiķis atzina, ka labprāt piedāvātu A. Gobzemam citu amatu, piemēram, labklājības vai zemkopības ministra, taču ne iekšlietu.
Šādā situācijā K. Kariņam atlika vien konstatēt, ka līdz ar KPV LV ultimātu viņa veidotajai valdībai Saeimā atliek vien 50 mandāti, kas nav pietiekami, lai K. Kariņš virzītu valdību apstiprināšanai Saeimā.
Līdz šīs dienas vakaram politiķis ieņems nogaidošu pozīciju, cerot, ka kāda no labēji centriskajām partijām atteiksies no savām sarkanajām līnijām. Tā, ja no A. Gobzema virzīšanas iekšlietu ministra amatam atsakās KPV LV, K. Kariņam ir 66 mandātu atbalstīta valdība ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) opozīcijā. Jaunajai konservatīvajai partijai atsakoties no sarkanās līnijas, kas to šķir no ZZS, K. Kariņam varētu izdoties valdība ar 61 mandāta atbalstu Saeimā. Taujāts, vai viņš plāno sarunas ar ZZS, K. Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.»
Taču zināms, ka brīnums nenotiks. Konservatīvie neoficiālās sarunās gan atzīst, ka paši radījuši bezizejas situāciju, taču nav gatavi atkāpties no tik ilgi skandētā saukļa pret zaļzemniekiem. Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns vien pukojas, ka KPV LV un A. Gobzems jau otro reizi mēģina valdībā ieraut nīsto ZZS.
Arī KPV LV negrasās atkāpties no savām prasībām un ir gatava izstāties no K. Kariņa vadītajām valdības veidošanas sarunām.
Līdz ar to sabiedrībai atliek gaidīt uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīcību. Viņš devis pietiekami skaidrus mājienus, ka netērēs lieki laiku, lai premjera amatam atkal nominētu kādu no Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, un nākamo premjera amata kandidātu meklēs ārpus Saeimas.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka par prezidenta favorītu var kļūt valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kas, Andra Šķēles ieteikts, reiz darbojās Tautas partijas valdē.
Viņa kandidatūru atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, kas ļāvis secināt, ka R. Bērziņa kandidatūra varētu būt tīkama Zaļo un zemnieku savienībai. Taču pārējās partijas par bezpartejisku premjerministru nav sajūsmā. Oficiālās sarunās tiek norādīts, ka šādu iespēju līdz šim partijas nav apspriedušas, taču neoficiāli bezpartejiska premjerministra vadīta valdība tiek dēvēta par nepieņemamu.
Ja partijas tiešām nespēs vienoties ne par kandidātu no sava vidus, ne bezpartejisko, prezidentam var nākties rosināt Saeimas atlaišanu, bet ārkārtas vēlēšanas varētu notikt vienā dienā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām - maija nogalē.
A.Gobzems ir pārliecināts, ka ārkārtas vēlēšanas KPV LV nāktu tikai par labu, jo aktivizētu partijas atbalstītājus, kas esot ļoti neapmierināti ar «veco komunistu» pītajām intrigām pret progresīvo KPV LV.
Nav zināms, vai ārkārtas vēlēšanas tiešām notiks, bet droši var prognozēt, ka vēlētāju aktivitāte tajās nebūtu liela. Taču ir pamats uzskatīt - ja dalība vēlēšanās būtu obligāta, visvairāk papildu balsu iegūtu partija Saskaņa, KPV LV un Zaļo un zemnieku savienība. Tā secināts domnīcas Providus pētījumā par 13. Saeimas vēlēšanām, kas tapis sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru. Tajā arī atklāts, ka tikai 14% no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanās nepiedalījās, nebalsoja tādēļ, ka neatrada piemērotus kandidātus, bet daudz biežāk minēti organizatoriski iemesli vai arī jēgas nesaskatīšana vēlēšanās.