23.nov 2016
Divu gadu garumā es katru nedēļu braucu garām šim laukam, kas atrodas Ilūkstes novadā, kur blakus patīkami čalo Daugava. Pa šo laiku esmu redzējusi, šo lauku apsegtu sniega segā, esmu redzējusi, ar kādu mīlestību tas tiek apstrādāts pavasarī un ar kādu gādību tika pļauts vasaras izskaņā. Šis lauks ir bijis gan pelēcīgs un dubļains, gan koši dzeltens, kad pilnā krāšņuma uz tā ziedēja rapsis. Šis lauks var tik daudz pastāstīt - ir tikai jāieklausās. Tas stāsta par latviešu mīlestību pret savu zemi, par mūsu tautas strādīgumu un neatlaidību, par cerību uz gaišāku nākotni un vēlmi palikt savās mājās. Kāds to redz kā lauku zelta saulrieta krāsās, bet kāds izjutīs visu tā būtību tāpat kā es...