Parīzes traģēdija

10.jan
Francijai ir jāpieņem atpakaļ savi pilsoņi džihādisti no Sīrijas, piektdien paziņoja Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans, uzstājot, ka Vašingtona ir vienīgais sarunu partneris saistībā ar notikumu attīstību Sīrijas ziemeļaustrumos, kur Ankara draud ar militāru rīcību pret kurdu kaujiniekiem.
9.jan
Irāna ceturtdien nosodījusi Francijas pilsētu Bezjē par Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hamenei portreta izmantošanu plakātā par atkritumu šķirošanu.
8.jan
Francijas pēckara lielākās galēji labējās kustības līdzdibinātājs Žans Marī Lepēns spējis sašķelt savus līdzpilsoņus pat pēc nāves, un valdība trešdien nosodījusi svinības, ko daudzviet valstī izsaukusi politiķa aiziešana.
8.jan
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro trešdien brīdinājis jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pret Eiropas Savienības (ES) "suverēno robežu" apdraudēšanu.
7.jan
Mājas patēriņam paredzēto lāgeru un eilu tirdzniecība Francijā pirmo reizi vēsturē ir apsteigusi vīnu, vēsta "the-sun.com".
7.jan
Francijā ir dezertējuši vairāki desmiti Ukrainas karavīru, kas tur tika apmācīti, pirmdien paziņoja Francijas armijas amatpersona.
4.jan
Astoņiem cilvēkiem piespriests cietumsods no viena līdz 16 gadiem par palīdzību islāmistu ekstrēmistam, kurš pirms četriem gadiem Parīzē, ārpus savas skolas, nogalināja skolotāju Samuelu Petiju, vēsta "theepochtimes.com".
2.jan
Vīrietis, kurš trešdien ASV pilsētā Ņūorleānā ar automobili iebrauca Jaungada svinētāju pūlī, nogalinot 14 un ievainojot vairākus desmitus cilvēku, rīkojies viens, ceturtdien paziņoja ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB).
27.dec 2024
Senegāla paziņojusi, ka slēdz visas ārvalstu militārās bāzes, taču konkrētu datumu, līdz kuram izvedami ārvalstu kontingenti, vēl nav nosaukusi.
27.dec 2024
Francijas ziemeļos, Denkerkas apgabalā, uzbrucējs nogalinājis divus irākiešu-kurdu migrantus un divus apsardzes darbiniekus, vēsta “The National Post”, atsaucoties uz avotiem drošības jomā.
19.dec 2024
Francijā tiesa piespriedusi maksimālo sodu - 20 gadus cietumā - vīrietim, kurš sazāļoja un organizēja savas sievas izvarošanu gandrīz desmit gadu garumā.
18.dec 2024
Francijas augstākā apelācijas tiesa trešdien atstājusi spēkā spriedumu, ar kuru bijušajam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī par korupciju un ietekmes tirgošanu piemērots sods - gadu nēsāt elektroniskās uzraudzības aproci.
4.dec 2024
Trešdien kritusi Francijas premjerministra Mišela Barnjē vadītā valdība, kas nav izturējusi uzticības balsojumu Nacionālajā sapulcē.
3.dec 2024
Turpinoties domstarpībām ar opozīciju budžeta jautājumā, Francijas premjerministra Mišela Barnjē valdībai draud neuzticības balsojums parlamentā.
29.nov 2024
17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.
23.nov 2024
Kāds vīrietis no Floridas tiek apsūdzēts par plānošanu uzspridzināt Ņujorkas fondu biržu, lai "pārstartētu" ASV valdību, vēsta “The Independent”.
22.nov 2024
Vācijas un Francijas daļas piemeklējusi spēcīga snigšana, un tā rezultātā vietām traucēta satiksme, bet Parīzē slēgts Eifeļa tornis.
19.nov 2024
Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.
17.nov 2024
Šo sestdien ķīlniekos saņemtie četri cilvēki ir atbrīvoti. Viņus kāds vīrietis bija aizturējis savu vecāku picērijā Isī priekšpilsētā. Trakais tika arestēts, vēsta "France Info".
15.nov 2024
Francijas tiesa piektdien nolēmusi atbrīvot bijušo Palestīnas Atbrīvošanas tautas frontes (PFLP) kaujinieku Žoržu Ibrahimu Abdalahu, kurš pēdējos 40 gadus pavadījis ieslodzījumā par līdzdalību ASV militārā atašeja Čārlza Roberta Reja un Izraēlas diplomāta Jakova Barsimantova slepkavībā 1982.gadā.