Dziesmu un deju svētki

Sociālo tīklu palīdzību lūdz Andžela, kura svētdien Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiena laikā pazaudējusi savu somu.

Saistībā ar Dziesmu un deju svētku norisi, Rīgā turpinās un spēkā stājas jauni, būtiski satiksmes ierobežojumi, informē Rīgas dome.

"Arēnā Rīga" šodien plkst.16 un plkst.22 notiks XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku koncerti "Vēl simts gadu dejai", informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu svētku birojā.

«Dziesmu svētki man vienmēr bijuši kas īpašs. Dziesmu svētkos izpaužas latviešu nācijas labākās īpašības, tās talanti saplūst kopā brīnišķīgā uguņošanā, un to var tikai apbrīnot,» saka Rundāles pils direktors un gleznotājs Imants Lancmanis.

Gandrīz katrā darba kolektīvā kāds piedalās Dziesmu un deju svētkos. Arī SIA Mediju nams nav izņēmums. Portāla nra.lv redaktore Ilze Zālīte kora dziedāšanai ir uzticīga jau 27 gadus un šobrīd darbojas divos kolektīvos, bet reklāmas daļas vadītāja Vivita Ziediņa un tirgvedības vadītāja Linda Zagorska – ar sirdi un dvēseli atdevušās dejotpriekam.

2018.gada Dziesmu un deju svētki iesākušies ar aukstāko laiku kopš 1977.gada svētkiem, liecina  apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

AS "Pasažieru vilciens" šodien nodrošināja īpašu dīzeļvilciena reisu 12 vagonu sastāvā Gulbene-Rīga, ar kuru uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem tika nogādāti visi Gulbenes novada dziesmu un deju svētku dalībnieki, informēja "Pasažieru vilciena" pārstāvji. Kopumā no Gulbenes novada ar vilcienu devās 730 svētku dalībnieki - dziesmu un deju kolektīvi, folkloras kopas, pūtēju orķestri un to vadītāji.

Svinīgā gaisotnē šodien Rīgā sācies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku gājiens. Pirms gājiena sākuma skanēja Latvijas himna, pēc kuras valsts augstākās amatpersonas uzrunāja gājiena dalībniekus un skatītājus. Pēc uzrunām sākās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku svinīgais gājiens, kuru atklāja tautastērpos ģērbti gājiena dalībnieki, rokās nesot Dziesmu svētku, Deju svētku, Līgo un Latvijas karogus. Viņiem gājienā sekoja pūtēju orķestris, aiz kura soļoja virsdiriģenti, Goda virsdiriģenti, virsvadītāji un Goda virsvadītāji, kā arī svētku rīkotāji, tostarp Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas pārstāvji. Gājienu atklāj Vidzemes kolektīvi, kam sekos dalībnieki no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas, Latgales, kā arī diasporas kolektīvi un tad rīdzinieki. Lai vērotu gājienu, ap Brīvības pieminekli pulcējies liels skaits dažādas vecuma skatītāju. Daļa skatītāju, vērojot gājienu, rokās plivina Latvijas karodziņus, kuriem otrā pusē attēlots sauklis "Latvijai - 100". Kopumā gājiens ir 1,8 kilometrus garš, un tajā piedalās 1902 kolektīvi. Svētku gājiens noslēgsies Skonto stadionā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu koncertu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot svētku dalībniekus, pauda, ka caur laikiem un paaudzēm Latvija nesusi tai pašu dārgāko - dziesmu, deju un brīvību. "No biedrībām un koriem reiz sapulcējās tauta, un ar pirmo Dziesmu svētku gājienu uz savu valsti devās nācija. (..) Šie Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir skaistākā dāvana mūsu Latvijas simtgadē. Šī dāvana pulcēs kopā dažādas paaudzes un stiprinās mūsu garu," sacīja prezidents. Viņš klātesošajiem novēlēja būt stipriem un vienotiem, kā arī godam nest Latvijas karogu, tautas tērpus un lepni pārstāvēt ne tikai savu pilsētu un novadu, bet arī valsti. "Novēlu, lai mēs ikviens sevī justu piederību Latvijai un varētu lepni teikt: "Es esmu Latvija!"," pauda Vējonis. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sacīja, ka neatkarīga Latvija dibināta ar dziesmu un ar to valsts atguva arī brīvību. "Dziesma mūs vienmēr ir turējusi kopā visos laikos, devusi spēku un rādījusi ceļu rītdienā. Dziesma bija mūsu vairogs padomju okupācijas laikā, kad mēs izrādījām pretestību svešai varai. Ar dziesmu mēs nodevām savu garīgo mantojumu mūsu bērniem un bērnu bērniem, un ir skaidrs, mūžu mūžos būs dziesma un mūžu mūžos būs Latvija," uzsvēra Mūrniece. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka šodien gājienā kopumā pulcēsies 45 000 dalībnieki, kas pārstāvēs visu Latviju. "Te ir sajūtams mūsu lepnums, mūsu mīlestība un mūsu spēks. Te ir redzams, ka mēs varam daudz vairāk, nekā dažreiz mums pašiem šķiet. Lai katrs solis, ko šodien sper katrs svētku dalībnieks, ir viens solis pretī mūsu nākotnei. Lai Latvija ir mūžīga, lai mūžīga ir mūsu dziesma un lai mūžīga ir mūsu valsts," viņš teica. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) dalībniekiem novēlēja labu noskaņojumu un izturību svētku laikā. "Lai jums līksmas sirdis, lai gaišas domas un lai stingra mugura! Lai mēs darām dižas mūsu dziesmas, un tās darīs dižus mūs. Lai darām dižas mūsu dejas, un tās darīs dižus mūs. Lai darām dižus Dziesmu svētkus, un tie darīs dižus mūs. Lai darām dižu mūsu Latviju, un tā darīs dižus mūs," sacīja ministre.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki ir klāt! NRA.lv sadarbībā ar LMT Straumi aicina šodien, 1. jūlijā no plkst. 17.00 tiešraidē vērot tradicionālo svētku dalībnieku gājienu.

Līdz 8.jūlijam Rīgā norisinās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē.

Ar virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu, virsvadītāju un Goda virsvadītāju godināšanu šodien tika oficiāli atklāta XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētku nedēļa. Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka Dziesmu svētki ir latviešu nacionāls identitātes sastāvdaļa, tāpēc virsdiriģentiem un virsvadītājiem ir īpaša loma ne tikai sargāt svētku ideju, bet attīstīt arī nākotnē. Viņš novēlēja, lai nākamā nedēļa ir visas tautas svētki, kas izskan pasaulē un iedvesmo nākamajām simtgadēm. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka šie Dziesmu svētki ir veltīti valsts simtgadei un noteikti būs spēcīgākais svētku svinēšanas notikums. Viņa pauda, ka Dziesmu svētku tradīcijas ļauj mums vistuvāk pieiet savai zemei, savai tautai un katram pašam sev. Ministre teica, ka šajos svētkos no visas sirds veidosim ideālu Latviju, un mudināja šo sajūtu saglabāt arī ikdienā. Kopumā pasākuma godinātas 48 personības, kas ir rūpējušās par tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu. Dziesmu svētku parkā īpašas muzikālas ceremonijas laikā viņiem svinīgi tiks pasniegtas īpašas goda zīmes - rozetes, kas svētku nedēļas laiku rotās meistaru tērpus.

Saistībā ar Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienu tiks slēgta transportlīdzekļus satiksme visās galvenajās Rīgas centra un Vecrīgas ielās, informē Rīgas dome.

Konkursa "Dziesmu kari" finālā lielās balvas ieguva kori "Kamēr...", "Spīgo", "Dziedonis" un "Erelbe".

Šodien AS "Pasažieru vilciens" ir noorganizējusi īpašu vilciena reisu 12 vagonu sastāvā Gulbene-Rīga, ar kuru uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem tiks nogādāti visi Gulbenes novada dziesmu un deju svētku dalībnieki, informēja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Šodien no pulksten 8:30 līdz 9 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana.

Saistībā ar XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisi Rīgā tiks noteikti būtiski satiksmes ierobežojumi.

Pirms XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku atklāšanas 72 no 73 izglītības iestādēm saņēmušas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atzinumu dalībnieku izmitināšanai, savukārt vienai skolai atzinumu plānots piešķirt tuvākajā laikā, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.

Gatavošanās XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem rit pilnā sparā – jau svētdien, krāšņos tērpos un košiem ziediem rotāti, dalībnieki Svētkus atklās ar gājienu. Taču šajos, Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkos, pieredzēsim vēl ko nebijušu – tradīcijām un tagadnīgumam savienojoties, Sadziedāšanās naktī uz vietas esošajiem dziedātājiem Mežaparka lielajā estrādē pievienosies vēl vairāki simti dalībnieku – virtuālais koris.

Ar koru konkursa finālu "Dziesmu kari" Latvijas Universitātes Lielajā aulā šodien plkst.10 tiks atklāta XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku nedēļa, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Dziesmu svētku birojā.

Izstādē piedalās vairāk nekā 1100 meistaru, kas darbojas 125 tautas lietišķās mākslas kolektīvos. Tajā vienkopus būs aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Ekspozīcija aicinās skatītāju tautas lietišķās mākslas žanrus uzlūkot kā kompleksa dzīvesveida un zināšanu sistēmas dažādas šķautnes.