Dziesmu un deju svētki

Darbs pie adekvāta atalgojuma Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem ir jau iesākts, tā šodien uzsvēra kultūras ministre Agnese Logina (P), piedaloties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izvērtēšanas konferencē "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums".

"Swedbank" Dzīvības apdrošināšanas lielākā atlīdzības izmaksa par šovasar Dziesmu un deju svētkos gūtajām traumām bijusi 750 eiro, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Ertmane.

Savā laikā Mārtins Luters Kings (baptistu mācītājs) cīņā par rasu vienlīdzību sāka savu slaveno uzrunu Vašingtonā ar vārdiem “Man ir sapnis ...” (I have a dream ...). Laikā, kad Dziesmu svētki nesen beigušies un pirmais emociju vilnis noplacis, varbūt ir vērts nedaudz pasapņot, lai kaut ko labu novēlētu nākamo svētku dalībniekiem un organizatoriem. Iztēlosimies, kā vajadzētu notikt Dziesmu svētkiem, ņemot vērā savu un citu dalībnieku pieredzi, idejas un pamanītās nepilnības!

Memoriālo muzeju apvienība savā mājaslapā ir apkopojusi šos stāstus, un ar tiem iepazīstinām »Vakara Ziņu« lasītājus

9. jūlijā, kad Mežaparka estrādē izskanēja šā gada dziesmu svētku noslēguma koncerts, pasaulē nāca Vidzemes augstskolas un Valmieras kultūras centra jauniešu kora «Skan» dziedātājas Helēnas Zvaigznītes meitiņa, kurai vecāki devuši vārdu Anne. Zināms, ka jaunā māmiņa iepriekšējā vakarā nodziedājusi koncerta ģenerālmēģinājumā un pēc tam uzreiz nogādāta Rīgas Dzemdību namā.

Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku viena opusa iestudēšanu un publisko atskaņojumu virsdiriģenti un virsvadītāji saņēmuši 350 līdz 600 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet koncertu vadītāji par mēģinājumu procesu, kā arī publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem no 130 eiro līdz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja “Neatkarīgā”.

Nupat ar godu aizvadītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki atstājuši savus kārtas skaitļus kā varenus torņus, no kuriem ar augstsirdīgu pārākumu pieminēt tikai trīs dziesmu svētkus sarīkot spējušos baltvāciešus.

Izskanējušie Dziesmu un deju svētki ir atstājuši tik lielu nospiedumu, ka kādas draudzenes vietnē "Twitter" publicējušas video, kur dzied un meklē kori.

Vācieši ar dziesmu svētkiem kā ar ātrvilcienu panāca un apsteidza pārējos eiropiešus ceļā uz nacionālajām valstīm, pie kādām tika arī vāciešu vilcienā kā zaķi ielēkušie latvieši un citi austrumeiropieši.

"Lūgums visām Latvijas grāmatu izdevniecībām - kāds lūdzu izveidojat Antras Zvirgzdiņas pērļu vācelīti! Šim visam ir jāiet pasaulē arī taustāmā veidā!" ar šādu ierakstu Facebook dalījusies Kate Mierkalne.

“Pieņemu, ka šāda līmeņa svētki kā šonedēļ pēc gadiem 10–15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc šīm ietekmēm. Šobrīd tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar vieglu joku, kā tāda sociāla atbildība, bet es domāju, ka tādi šie būs pēdējie svētki,” teic Pasaules dabas fonda Latvijas direktors Jānis Rozītis. Teksts izskan kā draudi mūsu dziesmu svētkiem, ko fonds turpmāk monitorēs, pētot to ietekmi uz klimatu. Mērķis, kā saprotams, ir dziesmu svētku klimatneitralitāte, lai kas arī ar to būtu saprotams…

“Ja jau Veidemane zvana, tad kaut kādas ziepes notikušas,” savā ierastajā sarkastiski humorīgajā stilā iesāk Maestro Raimonds Pauls. Bet “ziepes” nav notikušas, vien gribēju uzzināt, kāds iespaids Maestro sirdī palicis pēc nule aizvadītajiem dziesmu svētkiem. Kad no Mežaparka skatuves pāri kokiem aizskanēja kora dziesma “Manai dzimtenei”, kad cilvēku tūkstoši skandēja “Raimond, Raimond!”, šķita – latviskais skaistums un spēks ir mūžīgi, nemainīgi lielumi.

Uz dziesmu un deju svētkiem Rīgā sabraukuši ap 40 000 dalībnieku. Viņiem šonedēļ ir gana piesātināts mēģinājumu grafiks, lai nedēļas izskaņā priecētu skatītājus ar skaistiem priekšnesumiem.

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki aizvadīti mierīgi, preses konferencē pauda operatīvo dienestu pārstāvji.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem, budžets jāplāno laicīgāk, pirmdien Dziesmu un Deju svētku organizatoru rīkotajā preses konferencē atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Kāda kora dalībniece apkopojusi zelta citātus, ko teikuši diriģenti Mežaparkā, kad vairāki tūkstoši gatavojās koncertam "Tīrums". Diriģenti nav skopojušies.

Dziesmu svētki latviešiem ir oāze, līdz kurai baltvāciešu kamielis latviešus aiznesa un kuras priekšā pats nobeidzās

Memoriālo muzeju apvienība apkopojusi stāstus un personiskus pārdzīvojumus par to, kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskan Mežaparka lielajā estrādē.

Vispārējie dziesmu un deju svētki šogad ieguvuši īpaši patriotisku noskaņu. Pirmkārt, tas saistīts ar karu Ukrainā, kas daudziem atvēra acis: gulēt iemidzinošā eiforijā un sapņot par arvien labāku pasauli, kurā visi viens otru nesavtīgi mīl, rūpējas un novēl tikai to labāko, ir ne tikai naivi. Tas ir bīstami, jo ļaunums nekur nav zudis. Tas saprot tikai spēku. Tajā skaitā nacionālās pašapziņas spēku.

Dziesmu un Deju svētku norišu vietās uzstādīti 25 depozīta punkti, aģentūru LETA informēja SIA "Depozīta iepakojumu operators" (DIO).