Kas notiek Ukrainā?

Krievijas diktators Vladimirs Putins sestdien izsludinājis "Lieldienu pamieru", solot apturēt visu karadarbību no sestdienas vakara līdz pusnaktij naktī uz pirmdienu, vēsta Kremļa oficiālais medijs TASS un citi Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Ukrainas konflikta noregulējuma plāns, ar ko ASV ceturtdien iepazīstināja Eiropas partnerus, šķiet, neparedz Vašingtonas iesaisti Ukrainas drošības garantēšanā, un tas varētu būt šķērslis plāna īstenošanā, vēsta laikraksts "Washington Post".

ASV apsver iespēju plašāka Maskavas un Kijivas miera līguma ietvaros atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

ASV prezidenta administrācija, šķiet, ir patiesi pārliecināta, ka Vladimirs Putins vēlas, lai karš Ukrainā izbeigtos.

To cilvēku skaits, kas vēlas atstāt okupētās Ukrainas teritorijas, palielināsies. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz 2025. gada 10. septembrim visiem ukraiņiem, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, okupētās teritorijas ir jāatstāj vai jāreģistrējas kā migrantiem. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas šīs teritorijas pamest, apgalvo, ka kļūst arvien grūtāk to izdarīt. Kas notiek ar cilvēkiem Krievijas okupētajās teritorijās, pēta "currenttime.tv" un “Radio Liberty” projekts "Azovas reģiona ziņas".

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien izteicies, ka Savienotās Valstis pavisam drīz virzīsies tālāk, ja netiks panākta vienošanās, lai izbeigtu karu Ukrainā.

Nākamnedēļ uz Ukrainu tiks nosūtīta palīdzības krava ar Latvijā ražotām militārām precēm, informē "Ziedot.lv".

Ukraina no Krievijas atguvusi 909 kritušo karavīru mirstīgas atliekas, piektdien pavēstīja Karagūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.

Krievijas raķešu triecienā Harkivā piektdien nogalināts viens cilvēks un gandrīz 100 ievainoti, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Bijušais Ukrainas prezidenta padomnieks Igors Novikovs nosauc, viņaprāt, vienīgo veidu, kā apturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un panākt mieru pasaulē, vēsta medijs "The Sun".

Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā ceturtdien Krievijas drons nometis sprāgstvielas uz ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu, un sprādzienā ievainoti divi vīrieši, kas atradās automašīnā, paziņoja Hersonas apgabala kara administrācija.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas Dņipro pilsētai trešdienas vakarā nogalināti vismaz divi cilvēki un ievainoti 28, paziņoja vietējās varas iestādes.

Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".

Gan agresors, gan savas valsts aizstāvji izsmēluši spēkus un resursus, taču pamiers nedodas rokā — katru reizi, kad starpnieki tādu sākuši piedāvāt, Krievijai arvien kaut kas “nav bijis pieņemami”. Skaidrojam, kāpēc tā.

Krievijas tiesa Sahalīnas iedzīvotāju Romānu Ivaņišinu, kas bija iesaukts armijā un nosūtīts karot uz Ukrainu, atzinusi par vainīgu apsūdzībās par brīvprātīgu padošanos gūstā Ukrainas armijai un piespriedusi viņam 15 gadus cietumā, otrdien, atsaucoties uz kādu avotu, vēsta laikraksts "Kommersant".

Ukrainas armija devusi triecienu Krievijas 488.raķešu brigādes pastāvīgās dislokācijas vietai, paziņojis Ukrainas atmijas ģenerālštābs.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kas nule atgriezies no sarunām Sanktpēterburgā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pirmdien intervijā telekanālam "Fox News" pauda optimismu, norādot, ka saredz miera līguma veidošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apgalvoja, ka viņa priekšgājējs prezidenta amatā Džo Baidens un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atbildīgi par karu Ukrainā.

ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karš pret pārējo pasauli cietis pilnīgu neveiksmi. Pēc tirgus un ASV parādu vērtspapīru ienesīguma krituma Tramps 13. aprīlī bija spiests paaugstinātos tarifus pasaules valstīm uz laiku atlikt, bet dažām no Ķīnas importētām preču grupām atcelt, galvenokārt elektronikai. ASV prezidents komentēja, ka tas ticis darīts “bez liekiem strīdiem un no tīras sirds”. Ķīna, kurai tika piemērota 145% tarifu likme un, pēc Trampa pārliecības, noteikti bija jāpakļaujas un “jānoslēdz darījums”, nepiekāpās ASV prezidenta spiedienam. Pats darījumu meistars Tramps paziņoja: “Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs ir lepns vīrs. Es viņu ļoti labi pazīstu, bet viņi nezina, kā pieiet šim darījumam. Viņi tiks par to skaidrībā.”

Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.