Naktī uz piektdienu Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbrukusi ķimikāliju rūpnīcai Krievijas Stavropoles novadā, kas ir nozīmīgs Krievijas armijas apgādē, vēsta Ukrainas un Krievijas kanāli platformā "Telegram".
Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paudis skepsi par ārvalstu militāro kontingentu izvietošanas Ukrainā praktisko nozīmi, vienlaikus atzīstot, ka šādam solim varētu būt liela politiska nozīme.
Satelītu sakaru sistēmas "Starlink" darbībā ceturtdienas vakarā visā pasaulē novērotas problēmas, tai skaitā "Starlink" nedarbojas visā Ukrainas frontē, paziņojušas Ukrainas militārpersonas.
Naktī uz ceturtdienu Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni tika vērsti pret Krievijas lidlaukiem okupētajā Krimas pussalā, vēsta "Telegram" kanāls "Krimskij veter".
Krievija naktī uz ceturtdienu veikusi intensīvu dronu uzbrukumu Odesai, nodarot bojājumus civilajai infrastruktūrai un vēstures pieminekļiem, paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Krievijas vasaras ofensīvas kampaņa izrādījās visasiņainākā kopš kara sākuma, jo tikai dažu mēnešu laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 30 000 nogalināto un trīs reizes vairāk ievainoto cilvēku, vēsta Prozoro.
ASV prezidenta Donalda Trampa apsolītās zenītraķešu baterijas "Patriot" Ukraina saņems ne agrāk kā nākamā gada pavasarī, atsaucoties uz avotiem Vācijas valdībā, ziņo žurnāls "Spiegel".
Taisnīgs sods ir noteikts kārtējam krievu "briesmonim", kurš Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā demonstrēja savu nežēlīgo izturēšanos pret ukraiņiem, raksta Prozoro.
Ukrainai aizsardzības vajadzībām nākamgad būs nepieciešami vismaz 120 miljardi ASV dolāru (103 miljardi eiro), un sagaidāms, ka pusi no šīs summas varētu veidot sabiedroto atbalsts, otrdien pēc tikšanās ar Ukrainas vēstniekiem platformā "Telegram" rakstīja valsts aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.
Vienīgais faktors, kas piespiedīs Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sākt miera sarunas ar Ukrainu, ir Krievijas graujoša sakāve kaujas laukā, un tas ir iespējams tikai tad, ja Ukrainai tiks sniegta pietiekama sabiedroto militārā palīdzība, teikts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
Naktī uz pirmdienu Krievija ar bezpilota lidaparātiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm veikusi masveida triecienu Ukrainai, izraisot ugunsgrēkus četros Kijivas rajonos, kā arī nogalinot vienu cilvēku.
Daudziem neatbildēts jautājums ir: kas pēkšņi lika mainīties ASV prezidentam Donaldam Trampam. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 sacīja, ka politiskie analītiķi uzsver trīs galvenās lietas – necieņu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, ASV ieroču varenības demonstrēšanu Irānā un izpratni, ka Putins runās tikai tad, kad saskarsies ar reālu militāru spēku.
“Krievijas karaspēkam virzoties uz priekšu, Krievijas diktatora teritoriālā apetīte varētu tikai pieaugt, neskatoties uz Donalda Trampa draudiem un ultimātiem,” ziņo “Reuters”, atsaucoties uz trim Kremlim tuviem avotiem.
14. jūlijā ASV prezidents nāca klajā ar skaļu paziņojumu, pieprasot mieru Ukrainā. Viņš deva Krievijai 50 dienas, lai to panāktu. Donalda Trampa vārdi izraisīja divējādas sajūtas Ukrainā.
“Trampa nostājas maiņa Ukrainas jautājumā nav tik nozīmīga, kā sākumā varētu šķist,” raksta ASV izdevums “Foreign Policy”. Līdzīgu viedokli publikācijās pauž “Der Spiegel” un “The New York Times”.
Vairāki Vašingtonas sabiedrotie Atlantijas aliansē uzzināja par savu dalību bruņojuma piegādes shēmā Ukrainai tikai pēc tam, kad par to paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, aģentūrai “Reuters” pastāstīja avoti diplomātiskajās aprindās.
ASV prezidents Donalds Tramps joprojām ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins svinēs uzvaru karā pret Ukrainu, raksta “Dialog UA”.