Vācijas ārlietu ministrs: ASV plāns Ukrainai – tikai problēmu saraksts
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls uzskata ASV priekšlikumus kara izbeigšanai Ukrainā par sarakstu ar problēmām, kas ir steidzami jāapspriež starp Ukrainu un Krieviju, nevis par gatavu plānu miera panākšanai.
"Vācijas nostāja ir Eiropas nostāja, un tas nozīmē, ka mēs atbalstām Ukrainu," žurnālistiem Briselē uzsvēra Vādefuls.
"Ukraina pati izlems, kādus kompromisus pieņemt, tāpat kā Krievijai būs jāpieņem līdzīgi lēmumi," norādīja Vācijas ārlietu ministrs.
"Mēs šeit neesam arbitri, bet aizstāvam Ukrainu, jo Ukraina aizstāv savu un Eiropas brīvību," viņš sacīja.
ASV plāns, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.
Plānā teikts, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.
Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers. Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.
Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.
Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.
Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".
Apmaiņā Ukrainai solītas drošības garantijas no ASV un iespēja pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
