Eiropas līderi ar Zelenski apspriež ASV miera plānu Ukrainai

Merca preses pārstāvja izplatītajā paziņojumā teikts, ka līderi vēlreiz apstiprināja savu "nelokāmo un pilnīgo atbalstu Ukrainai ceļā uz ilgstošu un taisnīgu mieru".

Līderi arī atzinīgi novērtēja ASV centienus izbeigt karu Ukrainā, tostarp priekšlikumus vēlreiz apliecināt Ukrainas suverenitāti un sniegt ticamas drošības garantijas, un plāno cieši koordinēt turpmāko rīcību šajā jautājumā.

Līderi arī norādīja, ka "turpinās tiekties uz mērķi ilgtermiņā aizsargāt Eiropas un Ukrainas vitāli svarīgās intereses", uzsverot, ka pašreizējai kontaktlīnijai būtu jākalpo par "sākuma punktu" jebkādām teritoriālām diskusijām.

Viņi arī norādīja, ka jebkuram miera līgumam, "kas attiecas uz Eiropas valstīm, Eiropas Savienību vai NATO, ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums vai sabiedroto konsenss".

"Apspriedām miera plānu Ukrainai un visai Eiropai. Novērtēju ASV, prezidenta Trampa un viņa komandas centienus izbeigt šo karu. Mēs strādājam pie ASV puses sagatavotā dokumenta. Tam vajadzētu būt plānam, kas nodrošina reālu pienācīgu mieru," sociālajos tīklos pavēstīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Eiropas līderi un viņš pats cieši koordinē savus centienus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā pušu principiālās nostājas. Attiecīgu līmeņu komandas strādās kopā, norādīja Zelenskis.

Atšķirībā no Merca pārstāvja Zelenskis nekomentēja ASV sagatavotā plāna saturu.

ASV plāns, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Plānā teikts, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers. Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Apmaiņā Ukrainai solītas drošības garantijas no ASV un iespēja pievienoties ES.