Vašingtonas tuvākie sabiedrotie Eiropā gatavojas iespējamai ASV kursa maiņai attiecībā uz Ukrainu un "transatlantisko attiecību saraušanai", gadījumā ja ASV vēlēšanās uzvarēs bijušais prezidents Donalds Tramps, vēsta laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz 15 avotiem piecu Eiropas valstu politiķu, diplomātu un analītiķu vidū.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 3. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 2. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 31. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins tieši pēc ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas nolēma sākt pilna mēroga karu pret Ukrainu. Kā norāda kara korespondente Katrīna Aigendorfa, ja amerikāņu spēki būtu palikuši Afganistānā, situācija Ukrainā varētu būt pavisam citādāka. Šādu viedokli žurnāliste pauda intervijā televīzijai ZDF.
Krievijas Čečenijas reģiona prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs otrdien paziņojis par Čečenijā Gudermesā notikušu dronu triecienu īpašo uzdevumu vienību mācību centram.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nekādu sarkano līniju nav un viņš ir nolēmis savu atlikušo mūžu pavadīt karojot, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
“Neatkarīgā” ved šogad jau otro pikapu uz Ukrainu, pa ceļam redzot, kā šobrīd izskatās Bučā, Izjumā un citās kara postītajās vietās. Ziņas par iepriekš nogalinātajiem humānās palīdzības vedējiem ir likušas baltiešu humānās palīdzības misijām rīkoties vēl uzmanīgāk nekā līdz šim – ievērot piesardzību, disciplīnu un konspirāciju, īpaši jau tuvojoties frontes līnijai.
G7 valstu līderi ir pabeiguši darbu pie 50 miljardu dolāru aizdevuma piešķiršanas Ukrainai, kas tiks nodrošināts ar peļņu no Krievijas valsts aktīviem, kuri tika iesaldēti pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Mēs nevaram pieļaut Krievijas uzvaru Ukrainā, jo tas var izraisīt neprognozējamas sekas, Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samitā uzsvēra Somijas parlamenta priekšsēdētājs Jussi Hallaaho.
Krievija gatavojas pirmo reizi izmantot Ziemeļkorejas karaspēku kaujas zonās jau 27. vai 28.oktobrī, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Izdevuma “The Insider” sarunu biedrs, kurš dezertēja no Krievijas armijas, tāpat kā daudzi citi tika ar viltu piespiests parakstīt līgumu un bez sagatavošanas iemests priekšējā frontes līnijā. Viņš dienēja sešus mēnešus, tika smagi ievainots un aizbēga. Vīrietis stāsta par ārpustiesas nāvessodu piespriešanu karavīriem, kuri atsakās piedalīties “gaļas” uzbrukumos, frontē plaši izplatīto alkoholismu un narkomāniju, kā arī attieksmi pret Krievijas militārpersonām armijā.
Krievijas karš Ukrainā sākās Krimā un tam jānoslēdzas ar Krimas atbrīvošanu, uzsvēra Krimas tatāru medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Džeļals, kurš ceturtdien piedalījās Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārajā samitā Rīgā.
Ja Ukrainā notiktu kodoltrieciens vai notiktu uzbrukums tās Zaporižjas atomelektrostacijai, tad radiācijas līmenis Latvijā joprojām būtu zems, tāpēc mūsu iedzīvotājiem šādā gadījumā nevajadzētu doties uz patvertnēm - tā Latvijas Radio atzina Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Viņa arī norādīja, ka valsts iestādes ir sagatavojušas rīcības scenārijus gan šādiem, gan vietēja mēroga radiācijas riskiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Viedokļu vētru izraisījis Lietuvas amatpersonu rosinājums rietumvalstu karaspēku sūtīt cīņai Ukrainā. Jāteic, ka šāds priekšlikums no dažādu valstu amatpersonām kopš kara sākuma izskanējis daudzkārt, taču tam nekad nav rasts pietiekams atbalsts. Arī šoreiz Lietuvas vadības teiktais līdzi nes skeptiskas jūtas, jo skaļais rosinājums nācis tieši parlamenta vēlēšanu laikā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Vismaz septiņas valstis - ASV, Vācija, Ungārija, Slovākija, Beļģija, Slovēnija un Spānija - nesteidzas aicināt Ukrainu pievienoties NATO, raksta izdevums "Politico".