Kad Krievijas sākotnējais mēģinājums pakļaut Ukrainu cieta neveiksmi, vismaz divus gadus valdīja viedoklis, ka karam nav redzams gals. Pēdējo mēnešu laikā vairāku iemeslu dēļ viedokļi svārstās gan atkarībā no situācijas kaujas laukā, gan no sabiedriskās domas maiņas un ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas, kurš 20. janvārī atgriežas Baltajā namā un ir vairākkārt teicis, ka dienas vai divu laikā pievērsīs uzmanību šim lielākajam bruņotajam konfliktam Eiropā kopš Otrā pasaules kara, raksta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” interneta portāls "rferl.org".
Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa "neprognozējamība" var palīdzēt izbeigt karu starp Ukrainu un Krieviju, ceturtdien pārraidītā intervijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Partizānu kustība "Ateš", kas darbojas Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, Tveras apgabalā sekmīgi īstenojusi diversiju uz stratēģiski svarīga dzelzceļa, teikts paziņojumā kustības "Telegram" kanālā.
Ukraina un Krievija pirmdien veikušas gūstekņu apmaiņu un no Krievijas gūsta atgriezušies 189 ukraiņi, tostarp "Azovstaļ" un Čūsku salas aizstāvji, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Šogad Kijivā tika izsludinātas 500 gaisa trauksmes, kuru laikā Krievijas veica 200 gaisa triecienus pilsētai, pavēstījis Ukrainas galvaspilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
Krievija trešdien uz Ukrainu uzbrukumā, kura galvenais mērķis bija enerģētikas infrastruktūra, raidījusi vairāk nekā 70 raķešu un vairāk nekā 100 trieciendronu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka uzbrukums ar nolūku sarīkots Ziemassvētkos.
Ukrainas izlūki pārtvēruši radio sakarus, kur notikusi sazināšanas starp krieviem, tādējādi no viņu sarunām uzzinot, kādus medikamentus krievi "rij" pirms uzbrukumiem, raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" stāsta NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Krievija trešdien veikusi plašu uzbrukumu Ukrainai ar dažādu veidu raķetēm un bezpilota lidaparātiem, un galvenie mērķi atkal bija enerģētikas objekti, paziņoja Ukrainas varas iestādes un bruņotie spēki.
"Mūs jau vairs nav jēgas uzskatīt par dzīvajiem,” saka Krievijas armijas nemitīgajās apšaudēs izdzīvojušie Ukrainas pilsētas Severskas iedzīvotāji. Par to, kā notiek dzīve, ja to var nosaukt par dzīvi, frontes zonā, reportāžu sagatavojuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” ziņu platformas “Current Time” žurnālisti.
Rietumu sankcijas pamazām žņaudz Krieviju, lai arī ko teiktu propaganda. Līdz brīdim, kad sāksies miera sarunas ar Ukrainu, ekonomiskā situācija varētu būtiski pasliktināties, raksta "Le Monde".
Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uz svētdienu uzbrukuši naftas terminālim Krievijas Orlas apgabalā, vēsta raidorganizācijas BBC krievu redakcija un citi mediji.
Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.
Naktī uz sestdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar 113 "Shahed" un cita veida trieciendroniem, sestdienas rītā ziņo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.
Krievijā turpinās piespiedu mobilizācija - viesstrādnieki būvlaukumos ir spiesti slēgt līgumus ar armiju. Austrumu cilvēktiesību grupa publicēja video, kurā krievu algotņi migrantiem piedāvā vai nu parakstīt dienesta līgumu, vai arī tikt deportētiem no valsts. Apmaiņā pret līguma parakstīšanu migrantiem tiek solīti dažādi "brīnumi" - Krievijas pase, medicīniskā aprūpe un liela alga 1500 dolāru apmērā mēnesī, vēsta Prozoro.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā Nīderlande uzņēma vairāk nekā 100 000 bēgļu no Ukrainas, bet trešajā kara gadā kļuva skaidrs, ka cilvēki, kuri bēga no kara šausmām, drošā Rietumeiropas valstī saskaras ar zināmām problēmām, vēsta "Prozoro".