Eiropas Savienība (ES) pirmdien vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju, bet nogaidīs pāris dienas pirms tās ieviesīs, paziņojis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, vēsta Reuters.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki pirmdien sasaukuši tikšanos, lai vēlreiz apspriestu jauno sankciju piemērošanu Krievijai, ziņo diplomātiskie avoti.
Atbildot uz Eiropas Savienības (ES) sankcijām, Krievija varētu slēgt savu gaisa telpu Eiropas aviopārvadātājiem, intervijā laikrakstam "Vedomosti" sacīja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Austrālijas ārlietu ministre mēģinās pārliecināt pasaules attīstītāko valstu līderus izslēgt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no novembrī gaidāmā G20 samita Brisbenā.
Austrālijas valdība ir palielinājusi pret Krieviju vērstās sankcijas. Šāds solis sperts saistībā ar pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, ziņo aģentūra Reuters.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico svētdien asi nokritizējis Eiropas Savienības (ES) sankcijas Krievijai un paziņojis, ka patur tiesības uzlikt veto topošajām sankcijām.
Ja ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un rietumvalstīm krasi nesaasināsies, Latvijas ekonomika turpinās augt, bet izaugsme būs lēnāka, nekā iepriekš prognozēts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Par iespējām un nepieciešamību palīdzēt cūku mēra un Krievijas embargo skartajiem pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem Neatkarīgās intervija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS).
Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests „Rosseļhoznadzor” aizturējis 15 tonnas šprotu konservu tādēļ, ka produkta pavadzīmēs un marķējumā bija norādīti dažādi ražotāji, ziņo portāls slon.ru
Gadījumā, ja Krievijas noteiktā pārtikas embargo aizlieguma sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonus eiro tiešajos zaudējumos, savukārt bez darba paliktu pārdesmit tūkstoši cilvēku, šodien žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Pirms 25 gadiem igauņi, latvieši un lietuvieši, sadevušies roku rokā, izcīnīja neatkarību. Šobrīd Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijas apvienojušas spēkus, lai panāktu lielāku atbalstu no Eiropas Savienības (ES) iestādēm tiem Baltijas valstu lauksaimniekiem, kuri cieš zaudējumus no Krievijas sankcijām un veterinārās situācijas saasināšanās saistībā ar Āfrikas cūku mēri.
Sākot ar š.g. 21. augustu, visos SIA „Maxima Latvija” veikalos samazinātas cenas vairākām Latvijā ražotu piena produktu grupām. Produktu cenu samazinājums veikalos ir proporcionāls piegādātāju cenu samazinājumam - no 4 līdz pat 30%. Tāpat no šodienas, 22.augusta, „Maxima” uzsāk izvietot īpašu noformējumu pašmāju piena produktiem, dārzeņiem un gaļas izstrādājumiem, lai pievērstu pircēju uzmanību un veicinātu pašmāju produktu noietu.
Saistībā ar Krievijas noteikto piena produktu eksporta embargo piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" no šodienas sola samazināt cenas visiem uzņēmuma piena produktiem. Uzņēmums arī cer, ka šādai akcijai solidarizēsies arī lielie veikalu tīkli.
Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Samariešu apvienība (LSA) aicina Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus produktus, kurus nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam.
Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju - arī standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicinām ziedot pārtikas bankai "Paēdušai Latvijai".
Krievijas noteiktais embargo skar visu lauksaimniecības nozari – tirgu pārpludina ievestā produkcija, un tāpēc zemnieki par pienu, gaļu, dārzeņiem un augļiem nevar saņemt adekvātu samaksu. Lauksaimnieki vēlas, lai šajā krīzes situācijā tiktu atbalstīti arī zemnieki, nevis tikai uzņēmumi, kuriem ir bijusi tieša saskare ar Krieviju.
Krievijas noteiktais embargo lauksaimniecības produktiem no Eiropas Savienības (ES) un ASV Krievijas reģionos izraisījis strauju pārtikas cenu pieaugumu, kāpumam sasniedzot pat 60%.
Lai nodrošinātu atbalstu pārtikas ražotājiem un zemnieku saimniecībām, ko skāris Krievijas eksporta embargo, valdība veidos jaunu papildu finanšu instrumentu, ieviešot izmaiņas daļējas kredītprocentu dzēšanas programmā, paredz valdības pieņemtie "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā".