Eiropas Savienība pagarina sankcijas pret Baltkrieviju

© Scanpix

Eiropas Savienības (ES) sankciju pagarināšana uz vēl vienu gadu pret Baltkrieviju bija gaidāma, aģentūrai LETA atzina Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums.

"Tas bija gaidāms lēmums, tas nav pārsteigums," sacīja Eihenbaums, skaidrojot, ka dialogs ar Baltkrieviju pēdējā laikā gan uzrāda pozitīvas tendences.

"Mēs esam ieinteresēti, lai attiecības progresētu," piebilda Eihenbaums.

LETA jau ziņoja, ka ES ceturtdien pagarināja pret Baltkrieviju vērstās sankcijas uz vēl vienu gadu, jo Minska nav panākusi pietiekami lielu progresu cilvēktiesību jomā.

Paziņojumā norādīts, ka "nav atbrīvoti visi politiski ieslodzītie" un nav panākti "vērā ņemami uzlabojumi nedz cilvēktiesību, nedz likuma varas, nedz demokrātijas principu ievērošanā".

Tomēr atceltas sankcijas pret 24 no 243 "melnajā sarakstā" iekļautajām personām un pret septiņām no 25 organizācijām. Tas gan nekādā gadījumā neatspoguļojot izmaiņas ES politikā pret Baltkrieviju, kuras mērķis ir panākt cilvēktiesību situācijas uzlabošanu.

Pirmās sankcijas pret Baltkrieviju ES ieviesa 2004.gadā. Pašlaik sankcijas nosaka embargo ieročiem un aprīkojumam, kas var tikt izmantots represiju īstenošanā, kā arī līdzekļu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumus atsevišķām personām.

Politika

Aināra Šlesera organizētā svētdienas akcija pie Brīvības pieminekļa liecina, ka Evikas Siliņas valdībai parādījusies papildu stute. Tāpat kā savulaik Aldis Gobzems ar savām bezmērķīgajām izdarībām un draudiem objektīvi tikai balstīja Krišjāņa Kariņa valdību, tā tagad līdzīgas funkcijas pilda Šlesera tukšie draudi: dodu Siliņas valdībai divas nedēļas. Ja viņa neatkāpsies, tad...

Svarīgākais