Intensīva sociālo mediju lietošana grauj jauniešu un it īpaši meiteņu labsajūtu

© Freepik

Ceturtdien publicētajā Pasaules laimes ziņojumā secināts, ka intensīva sociālo mediju lietošana, šķiet, veicina jauniešu, īpaši meiteņu, labsajūtas samazināšanos dažās angliski runājošās valstīs, vēsta aģentūra “Reuters”.

Jau vairākas valstis visā pasaulē strādā pie plāniem ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem pēc tam, kad Austrālija decembrī kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas aizliedza sociālos medijus bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Jaunākais pētījums, kas publicēts ikgadējā Pasaules laimes ziņojumā, ir balstīts uz ASV tirgus izpētes uzņēmuma "Gallup" un citu pētījumu datiem, ko analizējusi globāla komanda Oksfordas Universitātes vadībā Anglijā.

Šī gada ziņojuma versijas pētnieki apvienoja “Gallup” datus ar ESAO Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas un citu pētījumu datiem, nonākot pie secinājuma, ka intensīva sociālo mediju lietošana, šķiet, samazina laimes sajūtu.

"Skaļi un skaidri pateikts ir tas, ka mums vajadzētu censties atgriezt sociālo aspektu sociālajos medijos," aģentūrai “Reuters” sacīja Oksfordas Universitātes ekonomikas profesors Jans Emanuels de Neve, viens no Pasaules laimes ziņojuma redaktoriem.

De Neve piebilda, ka algoritmiski virzītam, pasīvi patērētam un galvenokārt influenceru tipa saturam ir negatīvāka ietekme uz lietotājiem nekā platformai, kas savieno cilvēkus sociāli.

Ar atrunu, ka sociālo mediju ietekme uz labsajūtu ir sarežģīta, viņš teica, ka apvienotie dati liecina, ka 15 gadus vecas meitenes, kuras sociālo mediju platformas izmantoja vairāk nekā piecas stundas dienā, ziņoja par zemāku apmierinātību ar dzīvi salīdzinājumā ar viņu vecuma meitenēm, kuras sociālos medijus izmanto mazāk.

“Gallup” pasaules mēroga aptaujas dati liecina, ka dzīves vērtējumi jeb tas, kā cilvēki vērtē savu apmierinātību ar dzīvi, jauniešu vidū vecumā līdz 25 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē pēdējās desmitgades laikā ir "dramatiski" kritušies.

Turpretī jauniešu pašnovērtētā apmierinātība ar dzīvi pārējā pasaulē tajā pašā laika posmā vidēji palielinājās.