Mākslīgā intelekta ūdens patēriņš sasniedz pārtikas industrijas līmeni; ģenerē CO2 kā Ņujorka
Saskaņā ar jaunām aplēsēm, mākslīgais intelekts (MI) šogad radīja tikpat daudz oglekļa piesārņojuma kā Ņujorka un patērēja tikpat daudz H2O, cik cilvēki visā pasaulē patērē ūdeni pudelēs, vēsta “The Verge”.
Pētījums, visticamāk, sniedz diezgan konservatīvu priekšstatu par MI ietekmi uz vidi, jo tas balstās uz relatīvi ierobežoto datu apjomu, kas pašlaik ir pieejams sabiedrībai.
Pētījuma autors, kurš gadu gaitā ir sekojis līdzi MI un kriptovalūtu ieguvei izmantoto datu centru elektroenerģijas patēriņam, apgalvo, ka tehnoloģiju uzņēmumu nepietiekamā pārredzamība apgrūtina MI iespējamās ietekmes uz vidi novērtēšanu, ja tas kļūtu par ikdienas uzdevumu sastāvdaļu.
“Nav iespējams pateikt ārkārtīgi precīzu skaitli, bet tas jebkurā gadījumā būs patiešām liels… Galu galā visi par to maksās,” saka Alekss de Vrīss-Gao, doktorants Amsterdamas Vides pētījumu institūtā.
Lai precīzi aprēķinātu šos skaitļus, de Vrīss-Gao balstījās uz iepriekšējiem pētījumiem, kas atklāja, ka MI enerģijas patēriņš pasaulē šogad varētu sasniegt 23 gigavatus, pārsniedzot 2024. gadā bitkoinu ieguvei izmantotās elektroenerģijas daudzumu.
Lai gan daudzi tehnoloģiju uzņēmumi ikgadējos ilgtspējības ziņojumos atklāj kopējos oglekļa emisiju un tiešā ūdens patēriņa skaitļus, tie parasti nesadala šos skaitļus, lai parādītu, cik daudz resursu patērē MI.
De Vrīss-Gao atrada risinājumu, izmantojot analītiķu aplēses, uzņēmumu peļņas pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju, lai novērtētu MI aparatūras ražošanu un to, cik daudz enerģijas šī aparatūra, visticamāk, patērē.
Šos datus tālāk var izmantot, lai prognozētu planētas sasilšanu veicinošā piesārņojuma apjomu, kas, visticamāk, rastos aparatūras darbības laikā. Izrādījās, ka tas ir no 32,6 līdz 79,7 miljoniem tonnu CO2 gadā. Salīdzinājumam, Ņujorka gadā emitē aptuveni 50 miljonus tonnu oglekļa dioksīda.
Datu centri var būt arī lieli ūdens rijēji, un šī problēma ir līdzīgi saistīta ar to elektroenerģijas patēriņu. Ūdens tiek izmantots datu centru dzesēšanas sistēmās, lai novērstu serveru pārkaršanu. Tāpat elektrostacijām ir nepieciešams ievērojams ūdens daudzums, lai atdzesētu iekārtas un darbinātu turbīnas, izmantojot tvaiku, kas veido lielāko daļu no datu centra ūdens pēdas nospieduma.
Vēlme būvēt jaunus datu centrus ģeneratīvajam MI ir veicinājusi arī plānus būvēt vairāk elektrostaciju, kas savukārt patērē vēl vairāk ūdens un (un rada lielāku siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu, ja tās sadedzina fosilo kurināmo).
Saskaņā ar eksperta datiem, MI šogad varētu izmantot no 312,5 līdz 764,6 miljardiem litru ūdens. Tas ir pat vairāk nekā iepriekšējā 2023. gadā veiktā pētījumā, kurā lēsts, ka ūdens patēriņš 2027. gadā varētu sasniegt pat 600 miljardus litru.
