"Latvijas treneris Bagatskis ir paveicis labu darbu basketbolam. Latvija man atgādina Serbijas komandu, kāda tā izskatījās dažus gadus atpakaļ," izcīnot otro uzvaru Eiropas čempionāta B grupā, teica Serbijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Dušans Ivkovičs.
2007. gada finālturnīrā Spānijā pēc trīs zaudējumiem Krievijai, Grieķijai un Izraēlai serbu basketbolisti netika ārā no grupas. Zorana Slavniča vadītajā izlasē tikai divi spēlētāji – aizsargs Marko Jaričs un spēka uzbrucējs Milans Gurovičs – bija vecāki par 24 gadiem. Teodosičam un Tepičam bija 20 gadu, Markovičam tikai 19.
“Tā visa ir mana vaina un uzņemos pilnu atbildību,” teica Slavničs, kura priekšteči pie Dienvidslāvijas, vēlāk Serbijas un Melnkalnes stūres izcīnīja 17 medaļas Eiropas čempionātos, astoņas zelta un piecas sudraba godalgas ieskaitot. “Es izvēlējos spēlētājus, tāpēc nevaru viņus vainot.” Komandā nespēlēja daudzi veterāni, kuru rēķinā bija zelta medaļas Eiropas un pasaules čempionātos, bet viņu ego un ambīcijas pēdējos gados izlasē radīja neciešamu atmosfēru.
Serbija nesamierinājās ar zaudējumiem.
Jaunie spēlētāji zināja, kā uzvarēt jaunatnes sacensībās. Viņiem bija treneri, kuriem uzticēties. Serbijas basketbola vēsture stāstīja par daudziem panākumiem. Un basketbolisti turpināja strādāt.
Uzvarām 2007. gada FIBA U19 Pasaules čempionātā Novi Sadā un trīs Eiropas jaunatnes čempionātos pēc kārtas sekoja turpinājums pieaugušo konkurencē.
Kamēr 12 labākās pasaules komandas sacentās 29. Olimpiādes spēlēs Pekinā, jaunie serbi gatavojās EuroBasket 2009 kvalifikācijas kampaņai. Viņu vadību uzņēmās leģendārais Dušans Ivkovičs.
2008. gada 20. augustā Kaljāri pilsētā Sardīnijas salā Serbija pirmajā kvalifikācijas spēlē ar 78:64 uzvarēja Itāliju. Mēnesi vēlāk serbi ar 7-1 bilanci par trīs uzvaru tiesu apsteidza Bulgāriju, Itāliju, Somiju un Ungāriju, izcīnot tiesības spēlēt finālturnīrā Polijā.
Gadu vēlāk komanda izcīnīja sešas uzvaras, ceturtdaļfinālā pieveica Krieviju, pusfinālā Slovēniju un tikai finālā piekāpās zvaigžņu pārpildītajai Spānijai. Valstsvienībā astoņi spēlētāji – Veļičkovičs (1986), Tepičs, Teodosičs, Pauničs (1987), Bjeļica, Markovičs, Raduļica (1988) un deviņpadsmitgadīgais Mačvans (1989) – bija 22 gadus veci vai jaunāki. Urošam Tripkovičam divdesmit trešā dzimšanas diena bija turnīra laikā.
Ivkovičs turpināja darbu un šovasar paziņoja, ka ir gatavs vadīt izlasi bez atlīdzības.
Dušans Ivkovičs, Serbijas valstsvienības galvenais treneris
Šodien spēlējām daudz labāk nekā vakar pret Itāliju un pārliecinājāmies, ka vieglu pretinieku nav. Spēles sākums ļoti atšķīrās no vakardienas, kad ar grūtībām guvām pirmos desmit punktus. Aizsardzība bija daudz labāka, uzbrukums sekmīgāks. Divdesmit trīs gūti punkti ceturtdaļā un ielaisti septiņi – tas ir labs rādītājs.
Taču dažu iemeslu dēļ – domāju, tā ir psiholoģija – spēlētāji no soliņa, kuri panāca lūzumu vakar, esot priekšā ļāva Latvijai atgūties. Slikti, ka otrajā ceturtdaļā ielaidām 26 punktus un nesaglabājām pārsvaru.
Rezultātu sasniegšanai mums bijis jāpārvar daudz problēmu. Nezinu, kurai citai komandai bijis tik daudz savainoto, taču neatkarīgi no tā visu noteiks pašu attieksme pret spēli. Nevienam citam nav tiesību vairāk cīnīties par savu valsti, kā to varam mēs paši. Nesaku, ka cīnāmies nepietiekami, taču brīžiem zaudējam koncentrāciju. Runājam vienu, darām otru. Tā nav kritika, bet pašsaprotamas lietas.
Spēlei ar Izraēlu gatavosimies tādā pašā ritmā. Bez rīta treniņa, ar video analīzi divas stundas pirms spēles. Domāju, būsim gatavi spēlēt labāk nekā šodien.