VAKARA ZIŅAS: Tā ir īsta kaķu mīlestība! Zanda izglābusi 350 murrātāju

Zandas Indriksones (21) labo sirdi un kaķu glābšanas misiju novērtē arī pasaulē populāri portāli «Bored Panda» un «9GAG». Viņa ir izglābusi vismaz 350 kaķu. No malas varētu likties, ka, ņemot vērā izglābto kaķu skaitu, jaunajai sievietei ir daudz brīvā laika vai arī viņa ir apsēsta ar kaķiem. Tomēr tā nebūt nav, Zanda, kas pati atgādina smalku un graciozu kaķeni ar izteiksmīgām acīm, ir nopietna dāma, kas ikdienā daudz strādā, lai uzturētu gan sevi, gan arī spētu finansiāli nodrošināt nepieciešamo palīdzību izglābtajiem kaķiem. Zanda nupat kā pieteikusies arī jauno aktieru atlasei pašmāju populārajā seriālā «UgunsGrēks».

Cenšas mazināt kaķu populāciju

«Pirmais ielas kaķītis, kuru izglābu, pie manis pierāpoja. Viņam bija aizlipis deguntiņš un actiņas, dzīvnieciņam bija tik slikts veselības stāvoklis, ka lūdza palīdzību cilvēkiem, skaļi un žēli ņaudot. Sapratu, ka šis dzīvnieciņš neizdzīvos, ja viņu neizglābšu. Tā arī viss sākās. Tagad esmu jau izglābusi 350 kaķu. Es mīlu visus dzīvniekus. Tomēr visgrūtāk klājas kaķiem - bezpajumtniekiem. Kaķu milzīgās populācijas dēļ Latvijā ne viens vien cilvēks dusmojas par nesakopto vidi. Tādēļ situācija ir jālabo. Kaķi ir jāsterilizē un jākastrē, lai tiktu samazināts viņu skaits. Ir gadījies arī izglābt kaķus, kas slimo ar nāvējošiem vīrusiem, no kuriem 95% mirst. Ir pat tādi gadījumi, ka veterinārārsti grib iemidzināt kaķi, tomēr mēs cīnāmies. Protams, ir jāsajūt robeža, kad jābeidz cīnīties, jo glābšana var pārvērsties par spīdzināšanu, jo murrātāja ķermenis var neizturēt slodzi. Esmu iemācījusies noteikt, kurš no minkām ir vesels, kurš slims. Noteikt diagnozi un piemērotāku zāļu izvēli uzticu profesionāļiem - veterinārārstiem. Plānoju arī pati apgūt zināšanas saistībā ar veterināro jomu, lai spētu palīdzēt vēl efektīvāk. Šobrīd protu kaķiem iešpricēt, izmērīt temperatūru un iedot zāles. Cenšos arī mazināt kaķu populāciju. Ja atrastais murrātājs ir sasniedzis nepieciešamo vecumu, kad drīkst veikt sterilizāciju vai kastrēšanu, tad arī dodos vizītē pie veterinārārsta,» kaķu glābšanas aizkulises atklāj Zanda.

«Kad jau biju izglābusi pirmos kaķus, cilvēki sāka lūgt palīdzību. Redzēt, ka murrātāji aizbrauc pie labiem cilvēkiem, kuri viņu mīlēs, rada manī saviļņojumu. Apzināšanās, ka viņiem nedraud briesmas, rada prieku. Es neapstāšos arī pie 350 izglābtiem kaķiem, bet cīnīšos, līdz situācija Rīgas ielās tiks pilnībā atrisināta.

Man pašai mājās nav neviena kaķa. Es esmu glābēja. Domāju, ka arī nākotnē nekļūšu par kaķu tanti, jo šie dzīvnieki ienāk manā dzīvē uz neilgu laika periodu līdz brīdim, kad esmu viņiem atradusi mājas. Lai gan nekad neko nevar zināt, jo neesmu pareģe,» tā Zanda.

«Šobrīd esmu uzsākusi sadarbību ar Anastasiju Jakovu. Viņa darina ielas kaķiem mājiņas, bet es glābju murrātājus. Esam izveidojušas biedrību «Cat Care Community». Ja kāds mums vēlas palīdzēt, to var izdarīt, ziedojot kaķu ēdienu vai arī palīdzot ar materiāliem kaķu māju izveidei,» aicina Zanda.

Rīgā kaķēnus izmet uz ielas, laukos noslīcina

«Mazpilsētās no kaķīšiem atbrīvojas uzreiz, noslīcinot. Tas, protams, nav humāni, tomēr mazina šo dzīvnieku populāciju. Rīgā mēdz rīkoties savādāk, izmet mazos murrātājus uz ielas, jo cilvēki šeit ir aizņemtāki. Kaķi nāk no dažādiem Rīgas rajoniem. Vismazāk bezpajumtnieku ir centrā, tomēr reiz mazi kaķēni tika atrasti uz Barona ielas.

Milzīgs kaķu daudzums, manuprāt, nāk arī no nelegālajām audzētavām. Ja kaķene nav sterilizēta un pēkšņi piedzimst seši kaķēni, cilvēki nezina, ko darīt, jo nav izglītoti. Kaķus bieži atstāj pie veterinārajām klīnikām. Ir gadījies, ka veterinārās klīnikas ir jautājušas man palīdzību. Tāpat bijuši gadījumi, kad cilvēki man zvana, lūdzot palīdzību, jo patversmes atteikušās palīdzēt. Tomēr es nevaru izglābt visus kaķus, tādēļ analizēju, kuram ir nepieciešama palīdzība. Mežonīgu ielas kaķi iespundēt mājās arī nav prāta darbs. Ir gadījumi, kad kaķim vislabākā vieta ir iela. Šādos gadījumos agresīvo zvērēnu izārstēju un sterilizēju. Ir svarīgi ielas kaķi nolikt tieši tajā pašā vietā, kur paņēmu, jo tā ir viņa teritorija. Jāsaprot, ka katram ir savs veids, kā dzīvot,» galvaspilsētas kaķu problēmas uzskaita Zanda.

Vaicāta, vai kaķu glābēja nav pievērsusies arī suņiem, Zanda pieļauj iespēju palīdzēt arī suņiem atrast mājas: «Man nelūdz palīdzību saistībā ar suņiem, jo viņi lielākoties dodas uz patversmēm. Suņu, kas dzīvo uz ielas, nav tik daudz. Nereti garāmgājēji, ieraudzījuši uz ielas suni, nodomā, ka suns ir izbēdzis no kādas sētas un izbauda neilgo brīvības mirkli, pastaigājoties ielās. Tāpat arī suņu populācija nav tik liela kā kaķiem.»

Privāts arhīvs

Stereotipi par kaķiem

«Ir uzskats, ka suņi ir mīļāki nekā kaķi. Var paņemt divus vienādus kaķus no vienas un tās pašas sugas, bet viņu raksturs var pilnībā atšķirties. Tas pats attiecas uz suņiem. Nepiekritīšu tiem, kuri uzskata, ka suņi ir mīļāki. Tāpat neapgalvoju, ka kaķi ir mīļāki. Daudziem suņi patīk labāk, jo uzskata, ka suns sagaidīs mājās pēc darba, tomēr zinu cilvēkus, kuriem ir kaķi, kas saimniekus sagaida pie durvīm un visu laiku uzticīgi ir blakus. Kaķi var atšķirties. Arī divas blondīnes var atšķirties - viena var būt agresīvāka un otra mīļāka. Patiesībā kaķi var izdresēt.»

Kam uzticēt četrkājainos draugus?

Līdzko minkas ir izārstēti vai izgājuši medicīnisko apskati, Zanda tiem meklē mīļus saimniekus, nevis ved uz patversmēm. «Ir bijis gadījums, kad atbrauc cilvēks un paziņo, ka vēlas melnu kaķi. Jautāju, kāpēc, piedāvājot melnīša vietā baltu. Uz ko cilvēks atbild, ka mājās ir melnas mēbeles, uz kurām būs redzamas baltas spalvas. Tie nav kaķu mīļi, bet kolekcionāri, kas kaķus uzskata par mantiņām un vēlas, lai tie skaisti izskatās. Ja kāds man pateiks, ka grib melnu kaķi, jo strīpaini izskatās pēc miskastes kaķiem, šādam saimniekam kaķi neatdošu.

Ir bijuši gadījumi, kad kaķēni ir atgriezušies atpakaļ pie manis. Nav normāli, ka man kā meitenei, kurai ir 21 gads, jāskaidro cilvēkiem, kas ir krietni vecāki par mani, ka nepietiek ar bērnišķīgo teikumu - es gribu kaķīti, man pietrūkst mīļuma. Par kaķi ir jārūpējas ik dienu!»

Bieži vien, lai mazinātu zaudējuma sāpes par iepriekšējo kaķi, saimnieki tūdaļ pat izvēlas mājās atvest jaunu murrātāju. «Piedāvāju arī tādu iespēju, ka var kaķīti paņemt uz kādu laiku, lai redzētu, vai sader raksturi. Vai cilvēkam patīk kaķis? Vai kaķim patīk cilvēks? Galvenais, lai ir savstarpējā saikne un draudzība. Cilvēkiem, kuriem atsaku, nevajadzētu apvainoties, bet gan teikt paldies, jo aiztaupīju viņiem finansiālas un morālas grūtības, kā arī novērsu iespējamo kaķa atgriešanos uz ielas. Ja cilvēks grib mantiņu vai rotaļļietu bērniem, lai nopērk to veikalā, jo kaķis ir dzīva radība. Nekaunos jautāt arī par cilvēku attiecībām, jo ir bijis tā, ka pēc tam, kad puisis un meitene izšķiras, nevienam to kaķi vairs nevajag,» situāciju raksturo Zanda, kas paralēli kaķu glābšanai studē Latvijas Universitātē ekonomiku.