10.lapa
Dukuru komandā
Kādudien Rodžeram piezvanīja Dainis Dukurs un palūdza atbraukt uz Siguldu. Piemājas dārziņā apsēdās trīs Dukuri un viens Lodziņš, bet jau pēc brīža Dukuri pavēstīja, ka vēlas, lai Rodžers vismaz uz pāris gadiem pievienojas viņu komandai, kuras sastāvu šovasar paretināja Matiasa Bīdemana pievienošanās šveiciešiem. „Ņemot vērā, ka šis gads biznesā ir tukšs, jo ekonomikā ir klupiens, un, visticamāk, tāds pats būs arī 2017. gads, biju gatavs iesaistīties, jo īpaši, ziemas periodā.”
Savulaik viņš un Dainis tehnikas meklējumos ir gan kopīgi aplauzušies, gan kopīgi atraduši labus risinājumus. Lodziņš ir gatavs piepalīdzēt ar savām idejām un tehniski realizēt jau esošās idejas, kā arī ikdienā uzturēt un remontēt šā brīža tehniku. Gadu gaitā daudz kas ir mainījies, taču galvenais nav un nevar mainīties. Ir bāzes tehnika, kurai tehniski domājošs cilvēks var atrast uzlabojumus. Reizēm vienkārši vajadzīgs skats no malas.
Rodžers min piemēru, kā savulaik autoražotājs Škoda uzaicinājis studentu un iedevis tam baltu lapu - še, izfunktierē, kādai jāizskatās balstiekārtai. Uzzīmētā skice pēc tam ļāvusi Škoda rallija komandai iesākt uzvaru sēriju savā klasē. Kamēr pārējie nesāka to kopēt. Arī trases trenera darbā staro bobsleju un skeletona nav nemaz tik liela atšķirība. Konceptuālā ideja ir skaidra, tikai jāizvēlas cita trajektorija.
„Kad skeletons ienāca Latvijā, es to neuztvēru nopietni. Šķita kaut kas līdzīgs tam, kā tagad džeki brauc lejā pa trasi ar lāpstām. Jo īpaši, kad brāļi slīdēja zigzagā, bet pēc tam staigāja ziliem pleciem un apdauzītām gūžām. Taču dažu gadu laikā situācija mainījās,” atceras Lodziņš, piebilstot, ka vēsturiski skeletons ir vēl senāks par bobsleju, taču pēc Otrā pasaules kara tā attīstība iestrēga.
Par mērķi prasīt nemaz nav jēgas. Rodžers pats atzīst, ka Dukuri paši aizbraukuši tiktāl, ka katra vieta zemāka par pirmo jau tiek uzskatīta par neveiksmi. Martinam Phjončhanas olimpiādes zelts, bet pilna programma, ja arī garais (Tomass) trāpītu medaļās, vīzija uz ko tiekties ir skaidra kā debess saulainā dienā. „Taču būs grūti. Dienvidkorejietis Sunbins Juns ir fiziski stiprs, ar piemērotām auguma proporcijām un aiz viņa muguras stāv vāciešu komanda.”