Eiropā piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus
Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju "Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”. Tas bija nozīmīgs solis, lai visas Eiropas mērogā tiktu nosodīti ne vien nacisma un fašisma, bet arī otras puses - staļinisma - noziegumi, kā arī pieminēti to upuri.
Deklarācijā Eiropas Parlaments oficiāli nosodīja abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicināja Eiropas Savienības valstu parlamentus pasludināt 23.augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Vēl 10 gadus atpakaļ kaut kas tāds nebija iedomājams, taču, pateicoties piecu cilvēku iniciatīvai, masu deportācijas un cilvēku iznīcināšana, kas Otrā Pasaules kara laikā skāra teju visas mūsdienu Eiropas Savienības dalībvalstis, tiks paturētas gan mūsu, gan nākamo paaudžu atmiņā.
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Bez kopīgas vēstures izpratnes nav iespējams veidot Eiropas nākotni, kas balstās uz vienotām vērtībām un izlīguma par pagātnes notikumiem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs pieminām šos notikumus visas Eiropas Savienības mērogā, jo no abiem režīmiem cieta lielākā daļa Eiropas valstu. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet Padomju režīma asinsdarbi noklusēti. Neapšaubāmi, Krievijai tas nepatika, jo līdz šim uzvarētājus nesodīja, lai gan viņu noziegumi bija tiesājami. Vēl 2010. gadā, jau pēc deklarācijas pieņemšanas, pēc manas iniciatīvas tika sagatavota un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem nosūtīta vēstule, aicinot tos pasludināt 23.augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Otrais Pasaules karš, nedrīkstam aizmirst par tiem, gandrīz 20 miljoniem cilvēku, kuri cieta no staļinisma režīma bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs. Lai veidotu stabilu un uz vērtībām balstītu nākotni, mums ir jāpieņem un jāatzīst pagātne, lai kāda tā būtu.”
Lai Eiropas Parlaments varētu pieņemt deklarāciju, bija nepieciešams savākt vismaz 50% deputātu parakstus. Tas nebija viegls uzdevums, taču deklarācijas autoriem - Inesei Vaiderei, Kristoferam Bīzlijam, Mariannai Miko, Zitai Gurmai un Aleksandram Alvaro - izdevās iegūt pārliecinošu atbalstu.
“Ieguldījām ļoti lielu darbu, lai savāktu nepieciešamo parakstu daudzumu, un īstenotu mūsu ieceri. Taču tas bija būtiski, lai visa Eiropa uz vēstures posmu, kuram gāja cauri Austrumeiropas valstis, skatītos ar līdzīgu izpratni un nosodītu PSRS un, it īpaši, Staļina laikā veiktos noziegumus. Mēs, neskatoties ne uz ko, esam Eiropas robežvalsts ar Krieviju, tāpēc vienota izpratne par vēstures notikumiem mums ir jo īpaši svarīga. Tas ir viens no faktoriem, kas varētu garantēt līdzīgu notikumu neatkārtošanos. Mums ir skaidri jāsaprot, un vēsture to apliecina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad nav bijis kavēklis Krievijas impēriskajiem nolūkiem. Tāpēc uzskatu, ka gan Latvijas un Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības prioritātei jābūt - savu robežu stiprināšana,” uzsver I.Vaidere.
Ilze Zvēra, F64 Photo Agency
Tāpat, lai veicinātu visas Eiropas un arī pasaules izpratni par notikumiem Baltijas valstīs Otrā Pasaules kara un Padomju okupācijas laikā, Inese Vaidere pārliecināja Eiropas Parlamentu atbalstīt dokumentālo filmu "Padomju stāsts". “Daudzi mani kolēģi atzina, ka kaut kam tādam ir grūti noticēt. Tas tikai parādīja, cik maz Eiropas iedzīvotāju ir informēti par to, kas notika viņiem tieši blakus. Tā ir kļūda, kura mums bija jālabo un joprojām tas jādara, skaļi un skaidri, runājot par to, ko tieši mūsu valstij un katram tās iedzīvotājām nozīmēja staļinisma periods,” pauž I.Vaidere.