Edgars Rinkēvičs atkāj, kas tiešā veidā ietekmē drošību visā pasaulē
Situācija Tuvo Austrumu reģionā tiešā veidā ietekmē globālo drošību, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, piektdien Rīgas pilī tiekoties ar Jordānijas premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Aimanu Safadi.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja valstu divpusējās attiecības, kā arī apmainījās viedokļiem par situāciju Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Rinkēvičs apliecināja Latvijas intereses padziļināt politisko un ekonomisko sadarbību ar Jordāniju, kā arī stiprināt sadarbību drošībā un aizsardzībā.
Pārrunājot aktuālo drošības situāciju Tuvo Austrumu reģionā un starptautiskos centienus tās stabilizēšanai, kā arī nepieciešamību risināt situāciju Hormuza šaurumā, Latvijas prezidents pauda, ka nedrīkst pieļaut, ka Irāna turpina izvērst agresiju un apdraudēt starptautiskos tirdzniecības ceļus.
Latvijas prezidents novērtēja Jordānijas atbalstu Ukrainai, tai skaitā starptautiskajās organizācijās. Rinkēvičs arī izteica atzinību par Jordānijas un Ukrainas sākto sadarbību drošības jomā, kas apliecina, ka Ukraina ir kļuvusi par drošības nodrošinātāju Tuvo Austrumu valstīm, kamēr pati iesaistīta aktīvā karadarbībā.
Ar Jordānijas ārlietu ministru tikās arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis, tikšanās laikā puses apliecināja gatavību strādāt pie divpusējās sadarbības attīstīšanas, tostarp ekonomikas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.
Sarunā amatpersonas izcēla sadarbību lauksaimniecības nozarē. Jordānija viens no lielākajiem kālija minerālmēslojuma ražotājiem pasaulē, tādēļ Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību pārtikas drošības un lauksaimniecības piegāžu ķēžu noturības jomā. Savukārt Jordānijas puse izrādīja interesi par sadarbības attīstīšanu farmācijas, aizsardzības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju industrijās.
Latvijas ārlietu ministre informēja par Latvijas prioritātēm drošības un aizsardzības jomās, atbalstu Ukrainai, Krievijas ierobežošanu un darbu ANO Drošības padomē. Braže pateicās Jordānijai par tās atbalstu balsojumā par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā.
Braže akcentēja, ka Krievijas spēka un agresijas politika nav tikai Eiropas drošības jautājums, bet gan globāls drauds. Viņa arī skaidroja, ka Krievija brutāli maldina un vervē citu valstu pilsoņus tās karam pret Ukrainu, tajā skaitā no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm.
Pārrunājot aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos, Braže novērtēja Jordānijas ieguldījumu Tuvo Austrumu situācijas stabilizēšanā, kā arī tās atbalstu bēgļu problēmas risināšanai reģionā. Abi ārlietu ministri nosodīja Irānas agresīvo rīcību reģionā, pārrunāja Hormuza šauruma slēgšanas ietekmi uz reģiona un globālo drošību un ekonomiku, kā arī novērtēja starptautiskos centienus situācijas risināšanai.
Braže novērtēja Eiropas Savienības ciešo sadarbību ar Jordāniju, īpaši cīņā pret terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu, organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju.
Vizītes laikā tika parakstīts saprašanās memorands par politisko konsultāciju mehānisma izveidi starp abu valstu ārlietu ministrijām, kā arī līgums par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem, kas kļūs par pirmo spēkā esošo starpvaldību līgumu starp Latviju un Jordāniju.
Jau rakstīts, ka Irāna kopš 28. februāra atrodas karastāvoklī ar ASV un Izraēlu. Kopš 8. aprīļa ir spēkā trausls pamiers.
Irāna kopš kara sākuma faktiski ir nobloķējusi Hormuza šaurumu. ASV sāka bloķēt Irānas ostas pēc neveiksmīgajām ASV un Irānas sarunām Pakistānā.
