Eiropa spiežas pie sarunu galda par mieru Ukrainā
Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izdara spiedienu uz bloka institūcijām, lai panāktu ES pārstāvja iecelšanu sarunām ar Maskavu par Krievijas kara izbeigšanu pret Ukrainu, atsaucoties uz diplomātiem un amatpersonām, trešdien ziņo tīmekļa izdevums "Politico".
Eiropieši baidās, ka ASV varētu noslēgt ar Krieviju vienošanos, apejot ES.
Šīs idejas iniciatori ir Francija un Itālija, kas jau panākušas Eiropas Komisijas (EK) un vairāku citu dalībvalstu atbalstu. Parīze un Roma uzskata, ka ES varēs aizstāvēt savas "sarkanās līnijas", tajā skaitā iespējamo Ukrainas dalību NATO, tikai tad, ja būs pārstāvēta pie sarunu galda.
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni pēdējo nedēļu laikā kopīgi iestājušies par diplomātisko kanālu atvēršanu sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un viņa tuvākajām aprindām.
Kā izteikusies viena no Francijas augsta ranga amatpersonām, Makrons uzskata, ka, ņemot vērā divpusējās ASV un Krievijas sarunas, Eiropai svarīgi ir vismaz tajās piedalīties. Šo viedokli aktīvi atbalsta arī Meloni, lai gan vairākas citas ES galvaspilsētas uzskata, ka šādu kontaktu iespējamie rezultāti ir ierobežoti.
Tikmēr šīs ieceres kritiķi norāda, ka pārstāvja iecelšana sarunām ar Putinu var radīt iespaidu, ka Krievija ir gatava godprātīgām sarunām, lai gan patiesībā Maskava vēlas kara turpināšanu un neatkāpjas no savām absurdajām prasībām.
Īpaša pārstāvja nozīmēšana sarunām ar Krieviju tikusi apspriesta jau ES samitā pagājušā gada martā, apstiprinājis kāds avots blokā. Neskatoties uz plašo atbalstu, lēmums tolaik nav pieņemts, un šis jautājums netika iekļauts samita galadokumentā.
Nav arī skaidrs, ko šādam pārstāvim būtu jāpārstāv - vai vienīgi ES vai arī plašāku Labas gribas koalīciju, tajā skaitā Lielbritāniju un citas valstis.
Tikmēr ES augstākā ārlietu pārstāve Kaija Kallas uzstājīgi ļauj noprast, ka ir vienīgā kandidāte sarunām par Ukrainas nākotni.
Savukārt Romā nedēļas nogalē izskanējusi doma, ka šo lomu varētu uzticēt bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi. Daži diplomāti min arī Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, norādot uz viņa attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un pieredzi darīšanās ar Krieviju.
Tajā pašā laikā divi avoti ES norādījuši, ka nekāda īpašā pārstāvja amata joprojām nav un ka konkrētu kandidātu apspriešana ir priekšlaicīga.
