Nausēda, tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem, kritizē ASV miera plānu: Krievija to nepieņems
Miera plāns Krievijai nav pieņemams un iespējas panākt vienprātību ir minimālas, ceturtdien kopīgajā Baltijas valstu prezidentu preses konferencē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzsvēra Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Viņš norādīja, ka augstu vērtē ASV administrācijas miera procesa centienus, taču problēma esot atšķirīgie Ukrainas un Krievijas priekšstati par mieru. Lietuvas prezidents atgādināja, ka sākotnējais miera plāns grozīts Ukrainas interešu labā, taču tagad šis plāns Krievijai vispār neesot pieņemams.
Nausēda uzsvēra, ka Krievija ir jāmotivē tuvoties sarunu galdam, un kā risinājumu minēja sankcijas, tostarp nepieciešamību runāt par 20. sankciju pakotni, kā arī pastāvīgu militāro atbalstu Ukrainai. Viņš teica, ka nav nekādu jautājumu par to, ka Ukraina ir jāatbalsta jebkādiem līdzekļiem, lai nodrošinātu stabilitāti karalaukā, un ka iespēja rast kompromisu šobrīd ir minimāla, bet mēģināt esot nepieciešams.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Ukraina un Eiropa vēlas mieru, kas dibināms uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un drošības garantiju principiem. Viņš sacīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps tiešām vēlas panākt mieru, taču "Krievija nevēlas pie sarunu galda labā ticībā vest sarunas" un vēlas turpināt karu, izmantojot dažādus veidus, lai radītu iespaidu, ka sarunas notiek, bet galu galā nepiekristu miera plānam vai līgumam.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropai un Ukrainai ir jābūt pie sarunu galda un ka Eiropai ir iespēja nodrošināt diplomātiskos centienus, tostarp ar ANO struktūrām. Pēc Latvijas prezidenta paustā, viņam bieži tiek jautāts par bailēm un bažām, ņemot vērā Baltijas valstu vēsturisko pieredzi. Rinkēvičs norādīja, ka "mums netiek maksāts par to, lai mēs paustu bažas vai bailes", bet lai aizsargātu valstis un nodrošinātu pēc iespējas labāku iznākumu.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka jārisina arī jautājums par iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem un jānodrošina aizsardzības palīdzība Ukrainai un sankciju piemērošana. Viņš norādīja, ka Latvija augsti vērtē ASV centienus, taču vienošanās nav iespējama, ja Krievija nepiekritīs atteikties no sava plāna pakļaut Ukrainu. Viņš uzsvēra arī nepieciešamību nodrošināt stingru un vienotu Eiropas Savienības nostāju.
Igaunijas prezidents Alars Kariss piebilda, ka visi vēlas mieru un nevēlas, lai kāds nonāktu kalpībā. Viņš sacīja, ka augsti vērtē ASV prezidenta Trampa sadarbību ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, meklējot risinājumus taisnīgam mieram, taču atgādināja, ka līgumu parakstītu nevis Tramps, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš, pēc Karisa teiktā, neesot ieinteresēts mierā.
Tāpat Igaunijas prezidents norādīja, ka Putins izdara spiedienu uz Ukrainu, uzsverot tuvojošos ziemu, un tāpēc atbalsts Ukrainai nepieciešams tieši tagad. Viņš piebilda, ka Baltijas valstīm nav 100% informācijas par sarunu procesu, taču ir tiešs un netiešs kontakts ar prezidentu Zelenski un ieskats notiekošajā.
