Kuleba skaidro, kāds ir Ukrainas ieguvums no Stambulas konvencijas ratificēšanas

Pēc tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas Ukrainā oponentu paustās bažas nav piepildījušās, savukārt šīs tēmas izmantošana iekšpolitiskās cīņās, tostarp Latvijā, nāk par labu Krievijai, aģentūrai LETA norādīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Viņš atzīmēja, ka Ukraina aktīvi piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē, jo vardarbība ģimenē bija un joprojām ir problēma visā Eiropā, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā. Pēc bijušā Ukrainas ārlietu ministra paustā, galvenais konvencijas mērķis ir palīdzēt apkarot vardarbību ģimenē neatkarīgi no tā, pret ko tā ir vērsta - vīrieti, sievieti vai bērnu.

Kuleba skaidroja, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā konvencijas ratifikācija nebija iespējama plašo diskusiju par tradicionālajām ģimenes vērtībām un dokumenta interpretāciju dēļ. Taču, kad 2022. gadā Ukraina nonāca kara apstākļos, konvencijas ratifikācijas jautājums kļuva mazāk pretrunīgs.

"Kad Krievija iebruka Ukrainā, iebrukums kļuva svarīgāks par cīņu ap Stambulas konvenciju, jo, kad tu cīnies par savu dzīvību, viss pārējais kļūst mazsvarīgs. Radās iespēja ratificēt konvenciju, un Ukraina to izdarīja," sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs.

Viņš skaidroja, ka kara laikā sabiedrība atrodas stresā, turklāt pēc kara karavīri un viņu ģimenes saskarsies ar posttraumatiskā stresa problēmām. Kuleba klāstīja, ka, saliekot kopā iedzīvotāju un karavīru stresu, veidojas auglīga vide vardarbībai ģimenēs, tāpēc bija vajadzīgs stiprināt tiesisko regulējumu šīs problēmas risināšanai.

Ukraina, balstoties uz citu kara piedzīvojušu valstu pieredzi, saprata, ka problēma ar vardarbību ģimenē pēc kara būs divreiz lielāka nekā pirms iebrukuma. Mēs meklējām veidus, kā šo jautājumu risināt. Viens no tiem bija Stambulas konvencija. Tāpēc nolēmām nolikt malā aizspriedumus un bailes, ieviest šos mehānismus un stiprināt mūsu tiesisko regulējumu," sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs.

Pēc Kulebas paustā, Ukrainas pieredze rāda, ka Stambulas konvencija palīdz izveidot mehānismu cīņai ar vardarbību ģimenē, taču tas nav vienīgais risinājums. Viņš uzsvēra, ka konvencija ir viens no pamatelementiem, kas stiprina regulējumu un palīdz novērst vardarbību ģimenēs.

Kuleba norādīja, ka pirms kara Ukrainas Pareizticīgā baznīca bija viena no galvenajām konvencijas ratifikācijas oponentēm, taču pēc iebrukuma tā pret ratifikāciju neiebilda. Viņš pieminēja, ka pirms kara daļa konvencijas oponentu piedāvāja tās noteikumus pārņemt nacionālajā likumdošanā, neratificējot dokumentu.

Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs akcentēja, ka šāda pieeja ir maldinoša, jo, pirmkārt, šādi solījumi bieži netiek īstenoti, un, otrkārt, ratificējot konvenciju, pilsoņiem tiek nodrošināta iespēja izmantot Eiropas Padomes mehānismus savu tiesību aizsardzībai, ja nacionālās tiesas vai tiesībsargājošās iestādes to nespēj nodrošināt. Viņaprāt, ja konvenciju nepolitizē, problēmu ar konvenciju nav, taču, ja to pārvērš politiskā cīņā, situācija kļūst citādāka.

Pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas nav piepildījušās iepriekš paustās bažas. Ukrainā nav desmitiem dzimumu, un sabiedrībai nav nekādu draudu, ko radītu konvencija. Aizspriedumi izrādījās nepamatoti," sacīja Kuleba.

Viņš uzsvēra, ka Krievija aktīvi izmanto diskusijas par tā sauktajām tradicionālajām vērtībām, lai šķeltu Eiropas sabiedrību. Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka Krievija visur meklē pretrunīgus jautājumus, vai tā būtu Latvija, Ukraina, Vācija, Francija vai Lielbritānija, un izmanto finansējumu un propagandu, lai šos jautājumus "uzkurinātu" un pārvērstu "mazas diskusijas lielos konfliktos".

"Nesaku, ka Latvijas politiskie spēki, kas iestājas par valsts izstāšanos no konvencijas, rīkojas pēc Maskavas norādījumiem - nē. Taču, ja šo tēmu sāk izmantot iekšpolitiskās cīņās, Krievija to pamana un izmanto informācijas telpu, lai situāciju saasinātu. Krievijai nerūp Latvijas tradicionālās ģimenes vērtības. Tai rūp tikai viens - šķelt un valdīt. Jo vairāk jūs cīnāties ap Stambulas konvenciju, jo laimīgāki ir cilvēki Krievijas drošības dienestā," teica Kuleba.

Taujāts, ko kāda valsts var zaudēt, izstājoties no konvencijas, bijušais Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēra, ka tāda valsts izskatās vāja. Viņš norādīja, ka daži politiķi Latvijā meklēja tēmu, ar kuru mobilizēt vēlētājus, un atrada Stambulas konvenciju. Kuleba uzsvēra, ka tā ir "tīra politika", piebilstot, ka pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas Latvija nav piedzīvojusi tādas pārmaiņas, par kurām baidījās konvencijas ratifikācijas oponenti.

Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēra, ka nav prātīgi tērēt sabiedrības enerģiju un riskēt ar stabilitāti, cīnoties par jautājumiem, kas nerada reālus draudus.

Kā vēstīts, Saeima deputātu vairākums trešdien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdoto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu.

Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.