Kellogs: Ukraina drīkst veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā
Vašingtona ir atļāvusi konkrētus gadījumus, kad Ukraina var veikt tāla darbības rādiusa triecienus Krievijas teritorijā, vēsta “Kyiv Independent”.
"Atbilde ir jā, izmantojiet spēju trāpīt dziļi, nav tādu lietu kā patvērumi," patlaban viesojoties Ukrainā, sacīja ASV īpašais sūtnis Kīts Kellogs.
Kellogs atbildēja apstiprinoši, kad viņam jautāja, vai ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja ir tāda, ka Ukraina drīkst veikt tālas darbības triecienus?
Pagājušajā nedēļā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas laikā prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza Trampu piegādāt Kijivai “Tomahawk” tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes.
ASV "apsver" iespēju Kijivai tās piegādāt, kamēr Maskava turpina atteikties no divpusējām un trīspusējām miera sarunām, 28. septembrī apstiprināja ASV viceprezidents Dž. D. Venss.
“Galīgo lēmumu par to, vai Ukraina drīkst veikt tāla darbības rādiusa triecienus Krievijas teritorijā, katrā gadījumā atsevišķi pieņem Tramps,” norādīja Kellogs.
Ukrainai izstrādājot savas tāla darbības rādiusa raķetes un dronus, Kijiva turpina paļauties uz sabiedroto piegādātajiem ieročiem šādu triecienu veikšanai, kuriem bieži vien ir nepieciešama raķešu piegādātājvalsts atļauja.
Ņemot vērā Krievijas nesenās provokācijas, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk būt uzmanīgiem un nepieļaut "kļūdu", saskaroties ar Maskavu, teica Kellogs, piebilstot, ka "šī ir globāla problēma, un mums vajadzētu reaģēt atbilstoši".
Tā kā ASV atļauj Ukrainai veikt triecienus Krievijas teritorijā, Vašingtona apsver iespēju nodrošināt Kijivu ar papildu ieročiem.
"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, manuprāt, pagājušajā nedēļā, un tas ir apstiprināts, prezidents Zelenskis lūdza prezidentam Trampam piešķirt “Tomahawk” raķetes," sacīja Kellogs, piebilstot, ka galīgais lēmums tieši par šiem ieročiem vēl nav pieņemts.
Krievijai turpinot spiesties frontes līnijā ar nelielu progresu un lieliem zaudējumiem, Kellogs norādīja, ka Maskava, karojot pret Ukrainu, nesasniedz savus mērķus.
"Krievija šajā karā neuzvar. Ja viņi uzvarētu, viņi būtu Kijivā, Odesā, viņi būtu pāri Dņipro upei," viņš teica.
Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba jaunāko novērtējumu 29. septembrī Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir zaudējusi aptuveni 1 109 590 karavīru.
