Izskatās, ka trīs politiskie spēki - "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - ir "kaut kā sastiķējuši" kopā valdību bez skaidras apziņas, ka šādā sastāvā tie arī vēlas strādāt visus četrus gadus, sarunā ar aģentūru LETA savu vērtējumu par topošās valdības trešdien parakstītajiem dokumentiem sniedza sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Drīzāk pašlaik ir "testa režīms", kur valdību veidojošās partijas apzinās, ka ar kādu sarežģītāku lēmumu valdība var izrādīties nenoturīga, tāpēc tās cenšas sabiedrībai demonstrēt, ka katra no partijām ir apņēmusies izdarīt labas lietas. Ja valdība izjuks, politiķi varēs izmantot argumentu, ka deklarācijā atzīmētie mērķi un valdība nav izdevusies pārējo partiju interešu vai sabotāžas dēļ, uzskata Kažoka.
Lasot deklarāciju, pētniecei esot bijusi sajūta, ka valdības veidotāji, visticamāk, negaida, ka sabiedrība no viņiem pieprasīs atskaitīšanos par dokumentā izvirzīto mērķu izpildi. "Tur ir sasolīts gandrīz visiem viss," sacīja Kažoka, paužot, ka izpildīt visus deklarācijā minētos mērķus pat labos ekonomikas attīstības scenārijos būtu diezgan nereāli.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) nav pat mēģinājis izvirzīt galvenās valdības prioritātes, lai paredzamos ministru strīdus valsts budžeta sastādīšanas laikā varētu atrisināt, uzskata politoloģe. Viņasprāt, šī situācija rezultēsies ar iekšējiem strīdiem valdībā.
Valdības deklarācijas teksts "Providus" direktorei šķiet kā signāls vēlētājiem un nozarēm, ka ir vērts koalīcijas partijas atbalstīt, taču, tā kā visi solījumi nav izpildāmi, iespējams, politiskie spēki ir pieņēmuši, ka šī valdība nepastāvēs visus četrus gadus, lai termiņa beigās atskaitītos par deklarācijā ietverto solījumu izpildi.
Ja valdība pastāv vienu vai divus gadus, politiķi var attaisnot solījumu neizpildi, minot, ka bijis plānots piešķirt finansējumu kādai nozarei vēlāk, taču valdība izjuka, to nesagaidot, pieļāva Kažoka.
Runājot par sadarbības līgumu, politoloģe pauda, ka tajā nav nekā neparasta. Tomēr viņa esot gaidījusi, ka tajā būs skaidrāk iezīmēts veids, kā valdība risinās dažādus pārresoru jautājumus. Kažokas ieskatā, politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS) un Valsts prezidents iepriekš ļoti uzstāja uz šādu jautājumu nozīmīgumu, un iepriekšējās valdības darbā tam risinājuma nebija, tāpēc esot bijis pieņēmums, ka topošā valdība to risinās caur sadarbības līgumu.
Izskatās, ka nākamo valdību veidojošās partijas ir centušās risināt pārresoru jautājumus valdības deklarācijā, piemēram, atzīmējot ieceri par tematiskajām Ministru kabineta (MK) komitejām, kurās ministri varētu padziļināti spriest par kādu konkrētu jautājumu, komentēja politoloģe.
Fiskālās disciplīnas līgumu pagaidām Kažoka nespēja novērtēt, jo, kā viņa pauda, viss būs atkarīgs no tā, cik nopietni partijas to uztvers. Ja topošā valdība noturēsies līdz tam brīdim, kad Latvijai nebūs jārisina tā brīža krīze, un kad valstij vajadzēs vairāk domāt par fiskālo politiku, tad pirmais tests varētu būt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas process. Tomēr tajā domstarpības, visticamāk, būs nevis par fiskālās politikas ievērošanu, bet gan par prioritāri finsansējamajām nozarēm, uzskata politikas eksperte.
Visas trīs koalīciju veidojošās partijas ekonomikā ir politiski visai labējas, un tām saviem vēlētājiem būtu ļoti grūti pamatot lielu budžeta deficītu tādos apstākļos, kad nav krīzes un kad nav īpašas vajadzības pēc tā, tāpēc pašlaik fiskālās disciplīnas līgumam "Providus" direktores ieskatā nav lielas nozīmes.
LETA jau ziņoja, ka koalīcijas veidotāji - partiju apvienības "Jaunā vienotība", partiju apvienības "Apvienotais saraksts" un Nacionālās apvienības pārstāvji - trešdien parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu.
Tāpat koalīcijas partiju pārstāvji parakstīja deklarāciju par Kariņa Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi un fiskālās disciplīnas līgumu.
Valdības deklarācijā uzsvērts, ka Kariņa valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā un ka "stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību".
Lai īstenotu šo mērķi, jāpaveic uzdevumi piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējas veicināšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā, paredz valdības plāns.
Deklarācijā norādīts, ka cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc pašlaik "mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm".
Koalīcijas partneri fiskālās disciplīnas līgumā apņēmušies vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.