Seskam Liepājā konkurence būs nopietna
Uldim Seskam, kas Liepājas mēra amatā ir jau 20 gadu, šajās pašvaldību vēlēšanās atkārtoti būs jācīnās ar pretinieku, kas 2013. gadā viņu gandrīz gāza no troņa. Kādreizējais Reformu partijas saraksta Liepājā līderis Jānis Vilnītis apvienojis spēkus ar Latvijas Reģionu apvienību un ir cīņas spara pilns.
Liepājas partijas līderis U. Sesks, šķiet, ir otrs politiķis, kas spējis vienas republikas nozīmes pilsētas stūri noturēt savās rokās tik ilgi. Viņu par sešiem gadiem apsteidz vien Ventspils vadītājs Aivars Lembergs.
Liepājā viņa vadītās partijas popularitāte gadiem ilgi ir stabila. Tā gan 2005., gan 2009. gada vēlēšanās ieguva sešus no 15 pilsētas domes mandātiem, bet 2013. gadā jau septiņus. Arī konkurenti U. Seska pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgus gadus bijuši vāji. Labākos rezultātus uzrādīja Saskaņa vai šā politiskā spēka priekšteči, bet 2013. gadā situācija mainījās.
J. Vilnīša pārstāvētā Reformu partija ieguva 30% vēlētāju atbalstu un piecus mandātus. Liepājas partijas rezultāti gan bija labāki - 37% un septiņi mandāti, kas, apvienojoties ar trīs no Saskaņas ievēlētajiem deputātiem, varu pilsētā ļāva saglabāt, taču signāls, ka vēlētāju noskaņojums sācis mainīties, bija pietiekami skaidrs.
Drīz pēc 2013. gada vēlēšanām Vienotība veiksmīgi asimilēja lielāko daļu redzamāko Reformu partijas biedru, ļaujot tai lēnītēm izbeigt savu eksistenci. Bet J. Vilnīša vēlme darboties politikā neizsīka, un viņš izveidoja biedrību Liepājnieki.
Biedrības nedrīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās, tādēļ politiķa pārstāvētā biedrība tikusies gandrīz ar visu partiju līderiem, lai apspriestu iespēju par sadarbību. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Mārtiņa Bondara vadībā šķitusi pieņemamākais variants. Arī liberālās attieksmes par saraksta veidošanu dēļ.
«Ar šo partiju mums sakrīt vērtības. Tā ir veidojusies reģionos, tagad tai ir pārstāvniecība Saeimā. Man kā liepājniekam tas ir ļoti svarīgi, jo tās lielās partijas dara tā - kad nāk vēlēšanas, tad lielās dāmas un kungi brauc uz laukiem. Turklāt mēs Bondarā saskatām vienu no jaunās paaudzes spēcīgākajiem politiķiem,» stāsta J. Vilnītis.
Simpātisks šķitis arī fakts, ka LRA līderi nav centušies uzspiest savus cilvēkus topošajam Liepājas sarakstam. «LRA mums neprasīja kļūt par partijas biedriem, mēs varam brīvi veidot savu sarakstu, netiek uzspiesti arī partijas biedri sarakstam,» neslēpjot, ka šādā veidā izmantots vien apvienības vārds, lai varētu piedalīties vēlēšanās, saka J. Vilnītis.
Latvijas Reģionu alianse, kas ir daļa no LRA, Liepājas pašvaldības vēlēšanās piedalījās arī 2013. gadā, taču nespēja pārsniegt pat divu procentu vēlētāju atbalstu.
Jautāts, vai šā iemesla dēļ J. Vilnītis nedomā, ka ir pārrēķinājies ar partnera izvēli, viņš atbildēja noraidoši.
«Reģionu vēlēšanās partejiskā piederība spēlē mazu lomu. Piemēram, Vienotība nacionālā līmenī bija labi pārstāvēta Saeimā, bet pašvaldībās stipri viduvēji, jo nav vietējo spēku. Mūsu gadījums ir pilnīgi citāds,» drošs par pareizu izvēli ir J. Vilnītis.
Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Latvijas Reģionu apvienība bijusi loģiska izvēle. Veiksmīgam startam vēlēšanās piemērotāka gan būtu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču U. Seska partija ir ZZS sadarbības partnere.
«Vienotība esošajā situācijā viņiem neder, arī Nacionālā apvienība ne, jo Liepājā ir liels skaits krieviski runājošo, bet pie ārpusparlamenta esošajiem iet nav loģiski,» saka eksperts.