Šodien Saeima apstiprinās nākamā gada budžetu, kura ietvaros deputāti sev tīkamiem mērķiem, piemēram, cīņas mākslu klubiem, sadalīs apmēram 20 miljonu eiro.
Tautā šis process iedēvēts par deputātu kvotu sadalīšanu, no kurām lauvas tiesa tiek koalīcijas deputātiem. Savukārt politiķi uzskata, ka šis apzīmējums nav korekts - viņi vien izmanto valsts pamatlikumā un Saeimas Kārtības rullī nostiprinātās tiesības iesniegt likumprojektus un priekšlikumus tiem. Pārmetumus, ka šādā veidā par budžeta līdzekļiem tiek pirkta vēlētāju lojalitāte, politiķi noraida, nereti atsaukdamies uz citu valstu pieredzi, piemēram, par demokrātijas citadeli atzītajām ASV.
Modificēt, ne atteikties
Norādījumi uz to, ka kvotu sistēma degradē budžeta veidošanas procesu un nodokļu maksātāju līdzekļus sadala nepārskatāmi, arī tiek uztverti ar sakostiem zobiem, taču politiskajiem spēkiem, kas iestājušies par valsts pārvaldes caurskatāmību, nekas cits neatliek, vismaz izlikties, ka šoreiz vēlētāju balsī ieklausīsies.
Tā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola pauž viedokli, ka nākotnē deputātu kvotas varētu sadalīt, iepriekš konsultējoties ar nozaru ministrijām.
«Ministrijām ir budžeta programmas, kuru īstenošanai katru gadu pietrūkst līdzekļu. Drīzāk varētu vienoties ar ministrijām par līdzekļu palielināšanu esošajās programmās. Tad arī varētu izstrādāt kritērijus, kā šos projektus atbalstīt,» pauž finanšu ministre, kas uzskata, ka situācijā, kad daudzām lietām budžetā trūkst naudas, kvotu sistēmas ietvaros iesniegtie deputātu priekšlikumi ir katra deputāta apziņas jautājums.
Turklāt kvotu eiro izdalīti no 55,9 miljoniem eiro, kas iezīmēti nākamajā gadā neparedzētiem gadījumiem, tādēļ katra Saeimā apstiprinātā deputāta kvota šo fondu noplicinās, atstājot mazāk naudas patiešām neparedzētiem izdevumiem. Piemēram, kādai kataklizmai pavasara palu laikā.
Mažoritārās sistēma
Tomēr populārajam sabiedrības viedoklim, ka no kvotu sistēmas vajadzētu pilnībā atteikties, nepiekrīt arī politologs Filips Rajevskis. Viņš šajā sistēmā nekā nosodāma nesaskata, jo tā politiķim palīdz uzturēt saikni ar vēlētāju. Politologs atgādina, ka tieši šīs saiknes stiprināšanas vārdā sabiedrībā aktuāla ir tēma par mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanu, kur no viena vēlēšanu apgabala ievēlē vienu deputātu. Šādi, piemēram, vienkāršāka kļūtu politiķa atsaukšana no Saeimas, ja viņš rīkotos pretēji priekšvēlēšanu kampaņā solītajam.
«Domāju, ka sistēmai nav nekādas vainas. Galvenais jautājums ir par kvotās izmaksājamo summu proporciju pret budžetu. Turklāt sabiedrība sākusi šīm kvotām pievērst pastiprinātu uzmanību - vēlētājs ir sācis dāvinātam zirgam skatīties zobos. Tas deputātu vēlmes padarīs racionālākas,» uzskata eksperts.
Apšaubāma dalīšana
Tikmēr deputāti, kā jau budžeta pieņemšanas laikā ierasts, kļūst reliģiozi un dažādām baznīcām atvēl pāris tūkstošus remonta darbiem vai grāmatai par volejbola vēsturi.
Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Andris Siliņš vēlas, lai 15 tūkstoši eiro tiktu piešķirti Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcai, bet viņa frakcijas biedrs, bijušais Smiltenes mērs Ainārs Mežulis parūpējies, lai tāda pati summa tiktu A. Siliņa kādreiz vadītajai Latvijas Pensionāru federācijai.
Vērienīgāks ir Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara priekšlikums 186 tūkstošus novirzīt partijas biedra Visvalža Freindenfelda Brīvās cīņas sporta klubam - internātam.
Savukārt par sava deputāta dēla skolas labiekārtošanu parūpējusies Vienotības frakcija. Tās deputāta Ainara Latkovska dēla apmeklētās Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors palūdzis sagādāt 5200 eiro, lai skola varētu ierīkot datorklasi.
Saviem atbalstītājiem pateicību steidz paust arī Saskaņas frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko. Viņa vēlas piešķirt 8000 eiro Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas zvanu uzstādīšanai. Atbalstu deputātei vēstulē lūdzis draudzes prāvests un biedrības Svētās ģimenes māja vadītājs Andris Kravalis. Viņš kopā ar vairāku citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem šopavasar atbalstīja J. Stepaņenko cīņā pret Stambulas konvencijas parakstīšanu. Žurnālisti vēlāk atklāja, ka biedrības atbalsta vēstule sagatavota deputātes palīdzes datorā Saeimā.
Ilgas stundas darba
Taču par hrestomātisku var uzskatīt Nacionālās apvienības priekšlikumu piešķirt 30 tūkstošus eiro rokgrupas Līvi jubilejas fotoalbuma un tam pievienojama audio diska sagatavošanai. Laikā, kad šo priekšlikumu izskatīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, atklājās, ka pati grupa par šādiem plāniem nemaz nebija informēta. Tādēļ vēl pirms budžeta otrā lasījuma Saeimā apvienība steidza šo priekšlikumu atsaukt.