Ekspertu viedoklis par VID vadītāju atalgojuma konkurētspēju dalās

Personāla atlases uzņēmumu pārstāvjiem dalās viedoklis par koalīcijas partneru piedāvātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojuma konkurētspēju, taču eksperti norāda, ka problēma jauna vadītāja piesaistē ir arī iestādes reputācijā.

"WorkingDay Latvia" vadītāju atlases speciāliste Ilze Černova aģentūrai LETA sacīja, ka salīdzinājumā ar atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem biznesa sektorā Latvijā minētais atalgojums kopā ar piemaksu - 6448 eiro bruto mēnesī (77 000 bruto gadā) - ir pat nedaudz zem vidējā līmeņa. "Jautājums - par ko pienāksies piemaksas? Vai tās būs iespējamas katru mēnesi? Bez piemaksas atalgojums ir zems. Kā vadītāju atlases speciāliste, kas ikdienā strādā ar šādām vakancēm, domāju, ka tāds atalgojums visdrīzāk nebūs motivējošs profesionālam privātā sektora vadītājam, kurš spētu efektīvi vadīt uzņēmumu ar vairāk nekā 4000 darbiniekiem," sacīja Černova.

Viņa arī piebilda, ka kandidāts var piekrist pieņemt darba piedāvājumu ar zemāku atalgojumu, ja tas nāk no prestiža uzņēmuma ar lielisku reputāciju vai tiek piedāvātas ļoti labas personīgās izaugsmes iespējas, taču iepriekšējā VID vadītāja atlasē netika atrasti tādi kandidāti.

"Valsts sektorā strādājošiem speciālistiem šāds atalgojums visdrīzāk varētu būtu motivējošs, izņemot lielāko valsts uzņēmumu vadītājus, kuru augstākā līmeņa vadītāju atalgojums ir krietni lielāks," viņa sacīja.

"WorkingDay Latvia" mārketinga vadītājs Māris Silinieks piebilda, ka starp valsts un privāto sektoru nav nav novērojama būtiska darbinieku kustība nevienā virzienā, kas nozīmē, ka VID vadītājs prioritāri būtu jāmeklē valsts sektorā. Vienlaikus viņš piebilda, ka lielos valsts uzņēmumos vai uzņēmumos, kuru daļas pieder valstij, vadītāju atalgojuma līmenis ir krietni augstāks. Piemēram, valsts AS "Latvenergo" vadītāja Āra Žīgura gada alga pērn pārsniedza 140 tūkstošus eiro. Turpretī problemātisko aktīvu pārvaldītājas "Reverta" valdes priekšsēdētājas alga pērn bija 240 tūkstoši eiro, bet uzņēmuma "Lattelecom" vadītāja Jura Gulbja gada ienākumi pārsniedza 503,8 tūkstošus eiro, sacīja Silinieks.

Viņš atzīmēja, ka potenciālajam VID ģenerāldirektora amata kandidātam ir jārēķinās, ka darbu nevarēs sākt sakārtotā vidē, bet sava darba pozitīvais vērtējums būs jāpanāk, veicot uzņēmumā vērienīgas pārmaiņas, kas jau pats par sevi ir izaicinājums. Arī VID tēls pēdējā laikā ir cietis no vairākkārtēji publiskajā telpā izskanējušiem korupcijas skandāliem, kuros, iespējams, bijuši iesaistīti uzņēmuma darbinieki.

"Rezumējot - mums kā vadītāju atlases uzņēmumam, pat neiedziļinoties prasībās, kas tiek izvirzītas amata kandidātiem, rodas iespaids, ka VID vadītājam piedāvātais atalgojuma līmenis ir nekonkurētspējīgs," sacīja Silinieks.

Arī "I-Work Group" valdes locekle Ilze Boitmane pauda, ka lēmums par atalgojuma palielināšanu ir nozīmīgs, lai piesaistītu atbilstošus kandidātus, taču salīdzinājumā ar vidējo atalgojumu privātajā sektorā 4030 eiro būtu vērtējams kā viduvējs atalgojums otrā līmeņa vadītājam mazā, vidējā uzņēmumā. "Ja velkam paralēles VID ar līdzvērtīgu uzņēmumu privātajā sektorā, tad konkurētspējīgs mēneša atalgojums būtu vismaz divas reizes augstāks," sacīja Boitmane.

Vienlaikus viņa piebilda, ka problēma nav tikai atalgojumā, bet arī VID reputācijā un tajā, ka nav vienotas atalgojuma līmeņu sistēmas valsts pārvaldē.

Savukārt personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" vadītājs Latvijā Aivis Brodiņš aģentūrai LETA norādīja, ka kopējā VID vadītāja mēneša darba samaksa 6440 eiro bruto jeb aptuveni 4,5 tūkstoši eiro neto, ieskaitot maksimāli iespējamo prēmiju apjomu, ir labs piedāvājums.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar "CV-Online" šā gada pavasarī veikto atalgojuma pētījumu vidējā mēneša neto atlīdzība vidēja un liela uzņēmuma vadītājam veido 5000-7200 eiro mēnesī, ieskaitot bonusus un prēmijas. "Tas nozīmē, ka VID vadītāja atalgojums būs pietuvināts vidējam algas līmenim darba tirgū, tādējādi varam sagaidīt, ka interese un motivācija no privātā sektorā strādājošajiem vadītājiem arī palielināsies," teica Brodiņš.

Viņš piebilda, ka pozitīvi ir vērtējams fakts, ka atalgojumu VID vadītājam veidos arī tā mainīgā daļa, kas atkarīga no izvirzīto mērķu izpildes. Savukārt bremzējošais faktors šajā atalgojuma modelī, salīdzinot ar privāto sektoru, varētu būt tas, ka prēmijas apmēram ir "griesti" un tas ir vairāk vai mazāk fiksēts. "Daudz efektīvāk to būtu veidot kā progresīvu prēmiju, kur, piemēram, par nodokļu iekasēšanas plāna pārpildi VID vadītājs varētu attiecīgi nopelnīt vēl vairāk, nevis tikai maksimums 60% no pamatalgas. Tas viennozīmīgi palielinātu iestādes vadītāja motivāciju," uzsvēra Brodiņš.

Arī personāla atlases ekspertu "IG Konsultācijas" projektu direktore Iluta Gaile norādīja, ka koalīcijas piedāvātais VID ģenerāldirektora amata atalgojums ir pietiekami motivējošs, lai pieteiktos atbilstoši kandidāti. "Mainīgā daļa - 60%, ko iespējams saņemt par paveikto, - ir ļoti labs motivators strādāt tā, lai būtu rezultāts un saņemtu arī bonusus," sacīja Gaile.

Vienlaikus viņa piebilda, ka ne vienmēr atalgojums ir noteicošais, lai pieteiktos labākie un atbilstošākie kandidāti, jo ļoti svarīga ir uzņēmuma reputācija, taču VID dienesta slava ir ļoti slikta. "Mums uzņēmējiem ir ļoti negatīva attieksme pret valsts pārvaldi, mēs runājam dažādās valodās, tāpēc domāju, ka no privātā sektora tomēr pieteiksies tikai tad, ja kādu aicinās piedalīties šajā konkursā," pauda Gaile.

"CVO Recruitment&Simplika Group of Companies" vadošā konsultante, biznesa attīstības vadītāja Liene Kubliņa aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā ir gana liels vidējā un arī augstākā līmeņa vadītāju loks, kuri saņem atalgojumu, kas pielīdzināms nesen apstiprinātajai VID vadītāja algai, taču alga šī amata kandidāta piemeklēšanā nav galvenais.

"Mūsu pieredze liecina, ka atalgojums bieži nav izšķirošais un galvenais motivators, jo īpaši vadītāju atlases projektos. Līdz ar to privātā sektora kandidātu atsaucību grūti prognozēt. Tiem, kuri patiesi vēlētos sniegt savu ieguldījumu valsts labā šajā amatā, visticamāk, svarīgāki būs citi kritēriji. Kritēriji, kā uzņēmuma īpašnieku vai šajā gadījumā - uzraugošo iestāžu - atklātība, caurskatāmība un konsekvence lēmumos, kā arī uzticēta rīcības brīvība, vadot organizāciju atbilstoši labas prakses principiem," sacīja Kubliņa.

Vienlaikus viņa piebilda, ka bonusu sistēma ir normāla prakse biznesa vidē un ideja par tās ieviešanu valsts sektorā ir apsveicama, bet piemērojama tikai gadījumā, ja definēti izmērāmi, reālistiski mērķi konkrētiem laika periodiem.

Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas vakar, 29.augustā, vienojās, ka tiks palielināts VID vadītāja atalgojums. Paredzēts, ka VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.

Iepriekš tika rosināts VID vadītāja atalgojuma maksimālo apmēru noteikt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.

Kā vēstīts, pēc līdzšinējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas atteikšanās pretendēt uz atbildīgo amatu nolemts rīkot atkārtotu konkursu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.