Process nesolās būt ātrs, taču Vienotības vadītā Ekonomikas ministrija iecerējusi grozījumus konkurences likumā, kas Konkurences padomei ļaus efektīvi vērsties pret pašvaldībām, kas nepamatoti iejaucas uzņēmējdarbībā. Nav noslēpums, ka visskaļākās pretenzijas par šādu rīcību pēdējos gados izpelnījusies Saskaņu pārstāvošā Nila Ušakova vadītā Rīga.
Gan politiskie, gan ar politiku nesaistītie Rīgas domes darbības kritizētāji bieži pārmet galvaspilsētai, ka tā ar savu rīcību kropļo konkurenci. Viena no skaļākajām epizodēm bija, kad Rīga paziņoja par pašvaldības uzņēmuma Aqua Riga dibināšanu, ar kuru tā cerēja iekļauties jau tā pārsātinātajā dzeramā ūdens tirgū.
Šobrīd aktuāls ir strīds starp pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme meitasuzņēmumu Rīgas karte un privāto uzņēmumu Mobilly. Strīda pamatā ir fakts, ka pašvaldība, izmantojot savu privileģēto stāvokli, savam uzņēmumam rada labākus nosacījumus autostāvvietu elektroniskajai apmaksai.
Šobrīd publisku personu dalību kapitālsabiedrībās regulē vien valsts pārvaldes likums. Tajā atrunāti trīs priekšnosacījumi, kuriem izpildoties pašvaldība vai valsts ir tiesīga dibināt savu uzņēmumu vai iegādāties tā daļas.
Proti, uzņēmumu var dibināt, ja tā darbības rezultātā tiks novērstas tirgus nepilnības (pietiekamā apjomā nav pieejams kāds pakalpojums vai prece), kapitālsabiedrības rezultātā tiek radītas stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi vai tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai drošībai.
Taču šis likums nedarbojas. Konkurences padomes komunikācijas speciāliste Paula Vilsone skaidro - kaut arī likums nosaka gadījumus, kad pašvaldība var iesaistīties uzņēmējdarbībā, un likuma ievērošanu teorētiski kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nav mehānisma, kā sodīt likuma neievērotāju. «Mēs pagaidām varam sniegt tikai savus atzinumus, kuriem ir rekomendējoša daba, bet pašvaldība var pateikt paldies par mūsu viedokli un turpināt iesākto,» saka speciāliste.
Konkurences padome uzskata, ka Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi noteikumus pašvaldību uzņēmumiem un privātajam biznesam padarīs vienlīdzīgus.
«Konkurences padomei tad būtu tiesības vērsties pret publiskajām personām, un tas ļautu tirgum strādāt godīgāk. Jo nav taisnīgi, ja privātajiem ir vieni noteikumi, bet pašvaldībām ir speciāli, atviegloti noteikumi,» skaidro P. Vilsone un piebilst, ka padome līdz ar jauno likuma redakciju varētu iejaukties ne tikai gadījumos, kad pašvaldība nepamatoti cenšas iespraukties uzņēmējdarbībā, bet arī kontrolēt, lai tā pieņem konkurenci nekropļojošus lēmumus. Kā vienu no tādiem viņa nosauc Rīgas pieņemto lēmumu, ka taksometru pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz automašīnu skaitu uzņēmumā, jāmaksā vienāda licences maksa par iebraukšanu Vecrīgā.
Taču ne visi uzskata, ka nepieciešams jauns regulējums, lai atrisinātu šo problēmu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks Gints Kaminiskis (Latvijas Zemnieku savienība) uzskata, ka izpildvarai un parlamentam vajadzētu «septiņreiz padomāt» pirms šādu lēmumu pieņemšanas.
«LPS jau ilgstoši par to runā - neviena pašvaldība 99,99 procentos gadījumu nevēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja tas notiek, tad ir nepieciešamība aizpildīt brīvu nišu un iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumu. Protams, ja ir kādi gadījumi, kad tā nav, tie jāvērtē individuāli, taču nevajadzētu attiecināt uz visiem šos retos gadījumus,» saka G. Kaminiskis.