Par kādreiz varenākās politiskās partijas Vienotība valdes priekšsēdētāja amatu organizācijas ārkārtas kongresā cīnīsies divi kandidāti – bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Uz organizācijas valdes amatiem pieprasījums ir lielāks – trīs kandidāti uz vienu vietu.
Kā jau prognozēts, uz nepateicīgo sabiedrības nežēlastībā kritušās partijas līdera vietu kandidē vien divi dažādas pieredzes politiķi.
A. Piebalga atbalstītāji uzsver, ka viņam ir milzīga pieredze iekšpolitikā (aizvadītā gadsimta sākumā bijis gan izglītības, gan finanšu ministrs) un starptautiskajā arēnā, kas gūta, pildot Eiropas Savienības komisāra pienākumus divos EK sasaukumos.
Ņemot vērā viņa pieredzi, arī atbalstītāji A. Piebalgam ir Vienotības smagsvari – bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, organizācijas Eiropas Parlamentā ievēlētie pārstāvji un bijusī premjerministre Laimdota Straujuma.
Tomēr mazāk pieredzējušajam E. Smiltēnam publiski šobrīd pausts plašāks atbalsts. Piemēram, par viņu savas balsis sola atdot visa Vienotības nodaļa Liepājā, kura šobrīd uzņēmusies partijas jaunā tēla un satura veidotāju līderu lomu.
E. Smiltēns atšķirībā no A. Piebalga Vienotībā darbojies kopš tās izveidošanas, un šis ir jau trešais Saeimas sasaukums, kurā viņš strādā. Liepājnieki uzskata, ka tieši šī pieredze viņa kandidatūru padara pārāku, jo jaunais politiķis labi orientējas Saeimas norisēs un aizkulišu spēlītēs.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Vienotībai šobrīd nepieciešamas radikālas izmaiņas un tieši tāpēc partijas biedriem par savu līderi vajadzētu izraudzīties E. Smiltēnu. Viņš arī būtu noderīgāks partijas ceļā uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo labāk pārzina situāciju reģionos, uzskata eksperts.
«Piebalgā labais ir tas, ka viņš ļoti labi saprot Eiropas Savienības birokrātiju, bet tas partijai, kurai vispirms jāstartē pašvaldību vēlēšanās, nevis Eiropas Parlamenta, kur viņš būtu ārkārtīgi noderīgs, palīdz diezgan maz. Smiltēnam šajā ziņā ir stipri lielākas priekšrocības,» saka F. Rajevskis.
E. Smiltēna jaunības dēļ Vienotība varētu arī cerēt lauzt sabiedrības priekšstatus un atgūt tās acīs popularitāti, pretējā gadījumā organizācijai būšot gandrīz neiespējami atrauties no liktenīgā 5% sliekšņa politisko partiju reitingu sarakstā.
«Ar Smiltēnu ir cerības gan pacelties, gan nokrist, bet tur būs vismaz kaut kāda dinamika. Turklāt viņa jaunība nav trūkums politikā, tā visiem lēnā garā pāriet,» uzskata politologs.
Kaut arī līdzšinējā Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kurai sabiedrības neapmierinātības dēļ nācās atkāpties no partijas priekšsēdētājas amata, ārkārtas vēlēšanās uz to nekandidē, pilnībā pamest Vienotības kuģa stūri viņa vēl nav gatava. Pieredzējusī, bet tautas nežēlastībā kritusī politiķe līdz ar 41 konkurentu kandidēs uz valdes locekļa amatu. Konkurence ir vērā ņemama, jo valdē, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, ir tikai 15 vietu. Līdz ar jau esošajiem valdes locekļiem tajā centīsies iekļūt 13 jauni censoņi, tajā skaitā Hosams Abu Meri, Vilnis Ķirsis un Inese LībiņaEgnere.
Jau vēstīts, ka S. Āboltiņa jau iepriekš paziņoja, ka nekandidēs uz politiskā spēka priekšsēdētāja amatu.
«Es nevienu brīdi neesmu uzskatījusi, ka iespējama atdzimšana bez reālām pārmaiņām partijā, bez reālas partijas vadītāja nomaiņas, bez reālas rindu sakārtošanas. Un tieši tāpēc es neuzskatu un neesmu uzskatījusi par iespējamu kandidēt par valdes priekšsēdētāju nākamajās gaidāmajās 4. jūnija kongresa vēlēšanās,» sacīja politiķe.