Prezidenta dienaskārtība aktualizēta atbilstoši situācijai un valstij būtiski darbi netiek kavēti

© F64

Valsts prezidenta dienaskārtība pašreiz ir aktualizēta atbilstoši situācijai, nodrošinot to, ka netiek kavēti kādi valstij būtiski darbi, tā Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunta Puķīša tikšanās laikā apliecināja amatpersonas.

Tikšanās laikā valsts amatpersonas pauda gandarījumu par jaunākajām ziņām, kuras par Valsts prezidenta veselības uzlabošanos snieguši viņu ārstējošie ārsti. Saeimas priekšsēdētāja lūdza nodot Valsts prezidentam sveicienus, vēlot drīzu izveseļošanos, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.

"Mēs esam priecīgi, ka prezidents ir pamodies pēc sekmīgi veiktās operācijas un sāk atgūt spēkus, turpinot atveseļošanos," atsaucoties uz Stradiņa slimnīcas ārstu sniegto jaunāko informāciju, uzsver Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Puķītis. "Vēlos pateikties ikvienam par daudzajām labajām domām un izturības vēlējumiem, kas ir nozīmīgs atbalsts Raimondam Vējonim un viņa ģimenei," viņš pauda.

Tikšanās laikā valsts amatpersonas arī pārrunāja aktuālos dienaskārtības jautājumus, kā arī valsts institūciju sadarbību un informācijas apmaiņu Valsts prezidenta slimības laikā.

Valsts amatpersonas bija vienisprātis, ka šobrīd, kopīgi sadarbojoties, Saeima, Ministru kabinets un Valsts prezidenta kanceleja spēj reaģēt uz visiem notikumiem valstī un risināt visus aktuālos jautājumus.

Kā zināms, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2016.gada 19.janvāra paziņojumu Nr.2 par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, no 2016.gada 20.janvāra Valsts prezidenta vietu viņa slimības laikā līdz turpmākam Valsts prezidenta paziņojumam izpilda Saeimas priekšsēdētāja. Saeimas priekšsēdētājas pilnvaru apjomu, izpildot Valsts prezidenta vietu, nosaka Latvijas Republikas Satversmes 52. panta otrais teikums.

Šajā laikā, līdzīgi kā Valsts prezidentam atrodoties atvaļinājumā vai ārpus valsts, Saeimas priekšsēdētāja pilda tikai tos Valsts prezidenta amata pienākumus, kuru izmantošana nav atkarīga no Valsts prezidenta ieskata un gribas. Šādi pienākumi, piemēram, ir likumu izsludināšana un likuma publicēšanas apturēšana uz diviem mēnešiem, ja to prasa viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Jau ziņots, ka Vējoņa veselības stāvoklis pēc vakar piedzīvotās sirds operācijas ir stabils - viņš ir pamodies un var sarunāties ar dežurējošo ārstu, aģentūrai LETA šorīt pavēstīja Sīle.

Prezidents patlaban atrodas intensīvās terapijas palātā, lai medicīnas personāls operatīvi varētu sekot līdzi viņa veselības stāvokļa rādītājiem. Pēc šāda veida operācijām pacienti intensīvās terapijas palātā parasti pavada aptuveni nedēļu, bet pēc tam tiek pārvesti uz Kardioloģijas centra nodaļu.

Kā ziņots, Stradiņa slimnīcas ārsti vakar Vējonim veica neatliekamu ķirurģisku operāciju, kuras laikā izdevās likvidēt infekcijas avotu prezidenta sirds vārstulī. Mediķi Vējonim bija konstatējuši sepses infekciju, kas skāra sirds vārstuļus.

Vējonis pirmdien tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers". Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā iepriekš informēja, ka Vējonis devies uz stacionāru, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku atveseļošanos no vīrusa infekcijas.

Izvērtējot Vējoņa veselības stāvokli, ārsti otrdien nolēma turpmāko prezidenta ārstēšanu veikt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā atbilstoši tās profilam. Prezidents tika ievietots Latvijas Kardioloģijas centrā.

Svarīgākais