Deputātu kriminālprocesuālo imunitāti neatcels

Bīstoties, ka Saskaņas priekšlikumu rezultātā varētu tikt torpedēta iecere atcelt administratīvo imunitāti Saeimas deputātiem, valdošā koalīcija atteikusies no domas Saeimā komisijām nodot opozicionāres priekšlikumu deputātiem atcelt arī kriminālprocesuālo imunitāti.

Līdz ar deputātu imunitātes pilnīgu atcelšanu Saskaņa rosināja atcelt arī administratīvo un kriminālo imunitāti gan tiesnešiem un prokuroriem, gan drošības dienestu darbiniekiem un tiesībsargam.

«Šie it kā alternatīvie priekšlikumi ir gluži viena mērķa domāti: slīcināt Juridisko komisiju ļoti lielā, dažādu imunitāšu un amatpersonu jautājumu jūklī. [..] Un Juridiskā komisija jau iepriekšējā sēdē arī teicās, ka imunitātes jautājumu skatīs, bet tiesnešu, prokuroru, citu tiesu varas amatpersonu imunitāti mēs nevaram skatīt, ja neesam iesaistījuši Tieslietu padomi, tā ir tiesu vara. Un mēs to darīsim,» teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese LībiņaEgnere.

Savas bažas par nelāgajiem Saskaņas nodomiem politiķe skaidroja ar to, ka Saskaņa, balsojot par deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu, vienprātīgi iebilda šai iecerei.

Iespēja, ka Juridiskā komisija tiešām noslīks daudzajos imunitāti regulējošo likumu grozījumos, ir tikai viens no iemesliem, kāpēc Vienotība un Nacionālā apvienība iebilst Saskaņas iniciatīvai.

Neoficiāli Vienotības pārstāvji arī neslēpj aizdomas, ka, apaudzējot administratīvās imunitātes atcelšanu ar citiem kaut arī līdzīgiem jautājumiem, Zaļo un zemnieku savienībai, kas līdz šim konsekventi iebildusi arī administratīvās imunitātes atcelšanai, tiks radīta pateicīga augsne mainīt šajā jautājumā savu viedokli. «Mēs negribam dot iespēju zaļajiem mainīt savu viedokli, protams, ir arī bažas, ka Saskaņa šo jautājumu [administratīvo imunitāti] vienkārši grib torpedēt,» neoficiālās sarunās saka Vienotības pārstāvji.

Tajā pašā laikā Vienotības valdes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Šadurskis nenoliedz, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam nebūtu iebildumu atcelt arī deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, jo mūsdienās politiski motivēta izrēķināšanās ar krimināllikuma palīdzību esot maz ticama.

Saskaņai šie argumenti šķiet baltiem diegiem šūti, jo saskaņā ar opozicionāru nostāju Saeimas deputātam vajadzētu būt līdztiesīgam, piemēram, prokuroram, kurš administratīvā kārtā vispār nav sodāms. Turklāt uz Ministru kabineta locekļiem vispār netiekot attiecināta nekāda veida imunitāte.

Likumprojektu autori norāda, ka pašlaik ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumā par Saeimas deputātu un atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības, kriminālās atbildības un attiecībā uz veicamām kriminālprocesuālām darbībām.

Saskaņa jau 2012. gadā rosinājusi atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, specdienestiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu. Toreiz šī iecere netika atbalstīta, jo aptverto imunitāti baudošo personu loks bija pārāk plašs un politiskie spēki nespēja vienoties.