Vakar Briselē Eiropas Savienības ārlietu ministri pulcējās, lai spriestu par jaunām sankcijām attiecībā pret Krieviju, taču jau pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka atlikts pat jautājums par dažu jaunu uzvārdu vai kompāniju nosaukumu iekļaušana melnajā sarakstā.
Bet neilgi pirms apspriedes dāvanu Krievijai pasniedza Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš paziņoja, ka Parīze pildīs savu apņemšanos līdz oktobrim piegādāt Krievijai helikopteru bāzes kuģi Mistral. Šādu lēmumu Francijas prezidents pieņēmis, neraugoties uz to, ka atcelt darījumu viņu mudina ne tikai ASV un Lielbritānijas līderi, bet pat Vācijas kanclere Angela Merkele.
Pēc lidsabiedrības Malaysia Airlines notriekšanas virs Austrumukrainas teritorijas, Eiropā spēkā pieņēmušās runas par jaunu sankciju nepieciešamību pret Krieviju. Jāatgādina, ka šajā uzbrukumā tiek vainoti prokrieviskie separātisti, bet ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka raķešu komplekss Buk-1, ar ko veikts uzbrukums, viņiem piegādāts no Krievijas. Lai gan vēl svētdien un pirmdien skaļi izskanējuši apgalvojumi par jaunu sankciju nepieciešamību pret Maskavu, jau vakarrīt laikraksts The Financial Times prognozēja, ka ES valstu ārlietu ministri kārtējo reizi aprobežosies ar pirksta pakratīšanu Krievijas virzienā. Uz šādām domām ietekmīgās avīzes žurnālistus mudināja fakts, ka Krievija pašā beidzamajā brīdī atkal bija nodemonstrējusi savu labo gribu – proti, separātisti piekrita atdot starptautiskajiem izmeklētājiem gan lidmašīnas katastrofas upuru mirstīgās atliekas, gan lainera melnās kastes jeb lidojuma datu ierīces, gan citus priekšmetus no avārijas vietas, kas var palīdzēt tās izmeklēšanā.
Īsi pēc ierašanās Briselē The Financial Times aizdomas apstiprināja ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Katrīna Eštone. «Šī tikšanās drīzāk paredzēta tam, lai liktu pamatus jaunām sankcijām, nevis nekavējoties tās ieviestu,» viņas teikto citē Deutsche Welle. Savukārt pēcpusdienā Reuters, atsaucoties uz ES amatpersonām, vēstīja, ka lielākais, ko iespējams panākt – varbūt tiks pievienoti jauni vārdi un kompāniju nosaukumi jau izveidotajam melnajam sarakstam, tādējādi paplašinot to personu loku, kurām iesaldēti banku konti un liegta iebraukšana ES valstīs. Taču pievakarē kļuva zināms, ka arī šis lēmums atcelts līdz ceturtdienai. Lai gan Lielbritānija bija uzstājusi, ka pienācis pēdējais brīdis pāriet pie sankciju trešās fāzes, nosakot tās pret konkrētiem Krievijas ekonomikas sektoriem, ES amatpersona skaidrojusi, ka šādu sankciju noteikšana nav ārlietu ministru ziņā. Tādas var ieviest vien ES līderu samits, bet valstu un valdību vadītāju nākamā tikšanās paredzēta tikai 30. augustā. Vakar ministri skatīja arī Lielbritānijas, Zviedrijas, Austrijas un Lietuvas ierosinājumu noteikt ieroču piegādes embargo Krievijai. Jāatgādina gan, ka šī valsts bruņojuma ziņā ir samērā pašpietiekama un tiek uzskatīta par ieroču eksportētāju, nevis importētāju. Taču ierosinājuma simboliskais mērķis ir skaidrs – likt saprast Francijai, kas negrasās atteikties no karakuģu Mistral piegādēm Krievijai, ka tās pozīcija, maigi izsakoties, netiek atbalstīta.
Tieši Briseles sanāksmes priekšvakarā F. Olands sagādāja nepatīkamu pārsteigumu saviem eiropiešu kolēģiem un jauku dāvanu Krievijai. Viņš paziņojis, ka Francija neatsakās no iepriekš noslēgtā līguma un līdz oktobrim piegādās Krievijai Mistral projekta helikopteru bāzes kuģi, kuram Krievijas Jūras kara spēki jau devuši nosaukumu Vladivostok. Pašlaik šis kuģis, uz kura var bāzēties 16 helikopteru, to apkalpes un tehniskais personāls, atrodas Sennezēras ostā, kopš jūlija sākuma mācības uz tā uzsākuši 400 krievu kara jūrnieki. F. Olands paziņojis, ka 1,2 miljardus eiro vērtā kontrakta pildīšana Francijai ir goda lieta, turklāt atgādinājis, ka vienošanās tikusi noslēgta vēl 2011. gadā, kad ne par kādām sankcijām pret Krieviju vēl nav bijis ne runas. Viņš arī atgādinājis, ka Maskava jau samaksājusi lielāko daļu naudas un Francija ļoti nevēlētos maksāt kompensāciju. F. Olands uzsvēris, ka tas, vai Krievija līdz 2015. gadam saņems otru kontraktā minēto kuģi (tas nosaukts par Sevastopol, kas nesenās Krimas aneksijas kontekstā šķiet ļoti divdomīgi), būs atkarīgs gan no Maskavas tālākās rīcības, gan ES lēmumiem par sankcijām. «Taču pašlaik nekādu lēmumu, kas mums liktu atteikties no kontrakta, nav,» sacījis Francijas līderis.
Reuters norāda, ka viņa lēmumu atbalstījuši gan valdošās sociālistu, gan opozīcijā esošās konservatīvo partijas politiķi, kuri ir gandarīti par prezidenta stingro stāju. Komentējot Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pirmdienas izteikumu, ka viņa valstij būtu «neiedomājami» šādos apstākļos pildīt kontraktu, sociālistu ģenerālsekretārs Žans Kristofs Kambadelis apsūdzējis britu premjeru liekulībā. «Paraugieties taču, cik daudz krievu oligarhu atraduši patvērumu Londonā! Kameronam būtu jāsāk ar kārtības ieviešanu pašam savās mājās,» viņš sacījis intervijā televīzijas kanālam iTele. Jau kopš Krimas aneksijas Francijas darījumu ar Krieviju kritizē arī ASV prezidents Baraks Obama un viņa administrācijas amatpersonas, taču pazīstamais konservatīvo politiķis Ksavjē Bertrāns sarunā ar Inter radio uzsvēris, ka vismaz šajā gadījumā Francijai nav nepieciešams iet ASV pavadā, bet jārūpējas pašai par savām interesēm.
Reuters uzsver, ka sabiedrības lielākā daļa šajā gadījumā ir prezidenta pusē. Jāatgādina, ka Francijas ekonomiskā situācija nav īpaši spoža un kontrakts par karakuģu būvi ļāvis saglabāt simtiem darba vietu Sennezēras kuģu būvētājiem. «Taisnību sakot, tas izglāba mūs. Ja pirms trim gadiem kontrakts nebūtu ticis noslēgts, neesmu pārliecināts, vai uzņēmums vēl pastāvētu,» sacījis kuģubūvētavas STX arodbiedrības aktīvists Žogans Žardēns. Lai gan medijos pavīdējušas ziņas par protestiem pret krievu jūrnieku klātbūtni Sennezērā, Reuters norāda, ka šīs akcijas nav bijušas masveidīgas, tajās lielākoties piedalījušies vides aizsardzības aktīvisti, kuru vienīgais mērķis ir pret kaut ko protestēt.