Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons beidzot uzstājies ar savu ilgi gaidīto un medijos jau plaši apcerēto runu par Lielbritānijas nākotni Eiropas Savienībā, solot, ka to referendumā ļaus izlemt valsts pilsoņiem.
Tomēr, lai šāds referendums, kuru premjers solījies sarīkot, vēlākais, līdz 2017. gada nogalei, notiktu, jāpiepildās vairākiem priekšnosacījumiem – pirmkārt, konservatīvajiem arī pēc 2015. gada vēlēšanām jāsaglabā savas valdošās pozīcijas, bet, otrkārt, ES jābūt gatavai apspriest D. Kamerona jauno vīziju par Lielbritānijas dalības nosacījumiem ES.
«Britu tautai ir pienācis laiks teikt savu vārdu. Ir laiks Lielbritānijas politikā atrisināt Eiropas jautājumu. Es saku britu tautai: šis būs jūsu lēmums,» BBC citē fragmentu no D. Kamerona patētiskās runas. Tiesa, atļaut pieņemt šo lēmumu viņš neplāno tagad, bet, ātrākais, pēc divarpus gadiem. Savā runā premjers to skaidrojis ar faktu, ka pasaule un arī Eiropas Savienība dinamiski mainās, tādēļ rīkot referendumu tuvākajā laikā neesot lielas jēgas. «Būtu nepareizi cilvēkiem jautāt, vai mēs vēlamies palikt ES vai izstāties no tās, pirms esam mēģinājuši uzlabot attiecības ar savienību,» norādījis D. Kamerons.
Tā vietā premjers solījis pēc eventuālās uzvaras 2015. gada parlamenta vēlēšanās uzsākt jaunas sarunas ar ES par Lielbritānijas līdzdalības nosacījumiem. Tikai pēc šo sarunu beigšanās tikšot izsludināts referendums, kurā britiem jautās – vai viņi piekrīt jaunajiem nosacījumiem. D. Kamerons uzsvēris, ka gadījumā, ja Lielbritānijai šajās sarunās būs izdevies panākt izdevīgus nosacījumus, viņš «ar visu sirdi un dvēseli» aicinās britus balsot par palikšanu savienībā. «Izvēle būs ļoti vienkārša – vai nu palikšana, vai arī izstāšanās. Turklāt jāsaprot, ka tā būs vienvirziena biļete – valsti, kas izstāsies no Eiropas Savienības, tajā atpakaļ neviens negaidīs,» uzsvēris premjers. Reuters norādījis, ka savā runā D. Kamerons nav precizējis, kādus jaunus nosacījumus Lielbritānija gatavojas izkaulēt no Briseles, vien izteicies, ka ES ir nepieciešamas radikālas reformas. Kā atjauninātās savienības galvenos principus viņš minējis konkurētspēju, elastību, dalībvalstu pilnvaru palielināšanu, demokrātisku atbildību un godīgumu. Savukārt ciešāka savienība vai pat federālisms, par ko pērn runāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, neesot britu interesēs, sacījis premjers.
Sabiedrībā solījums rīkot referendumu, protams, radis atbalstu, taču BBC norāda, ka patiesībā tautas balsojuma piekritējiem vēl ir par agru priecāties, jo ir pārāk daudz «ja». Proti, D. Kamerona solījums būs spēkā tikai gadījumā, ja konservatīvo partija uzvarēs nākamajās parlamenta vēlēšanās. Jau pašlaik tās pozīcijas nav īpaši spēcīgas – pēc socioloģisko aptauju datiem, konservatīvie atpaliek no leiboristiem, turklāt vēl nav stājušies spēkā šīs valdības nepopulārie taupības jeb jostu savilkšanas pasākumi, pēc kuru realizēšanas toriju reitings var kristies vēl vairāk. Otrkārt, izbrīna D. Kamerona pārliecība, ka ES piekritīs sarunām ar Lielbritāniju par dalības nosacījumu pārskatīšanu. Visnediplomātiskāk šajā ziņā izteicies Francijas ārlietu ministrs Lorēns Fabiū, kurš norādījis – Londonai nav ne mazākā pamata cerēt, ka tā varēs izvēlēties, kuriem ES līguma noteikumiem piekrist, bet kuriem nepiekrist. «Iztēlojieties ES kā futbola klubu, bet Lielbritāniju kā futbolistu, kurš tam pievienojies. Ja reiz esi futbola klubā, tad nevari pēkšņi ierosināt spēlēt regbiju,» britiem ļoti labi saprotamās alegorijās sarunā ar Reuters izteicies L. Fabiū. Viņš arī piebildis, ka Lielbritānija, protams, spēj dot ES ļoti daudz, taču, ja tā tomēr izlems par izstāšanos no ES, «ar prieku izritināsim sarkano paklāju». Šādā veidā L. Fabiū ironizējis par D. Kameronu, kurš pērnā gada rudenī solīja «ritināt sarkano paklāju» to franču bagātnieku priekšā, kuri nolems bēgt no augstajiem nodokļiem. Arī citas ļoti ietekmīgas ES dalībvalsts – Vācijas – amatpersonas likušas saprast, ka Londonai nav pamata cerēt uz kādu īpašu statusu.
«Kas notiks, ja ES vispār atteikties apspriest jautājumu par jauniem līdzdalības nosacījumiem? Kas būs, ja sarunas nedos gaidīto rezultātu? Vai arī tad tiks rīkots referendums un Kamerons mudinās balsot par palikšanu ES? Vai konservatīvo partija mainīs savu pozīciju, ja sarunu ar Briseli iznākums neapmierinās tās biedru lielāko daļu?» – šādus jautājumus uzdod BBC, norādot, ka premjera runa nekādas atbildes uz to nesniedz. Politiskajās aprindās tā tiek vērtēta ļoti kritiski – solot referendumu par Lielbritānijas nākotni ES, D. Kamerons vienkārši «zvejo balsis» eiroskeptiski noskaņoto vēlētāju vidū. Un tādu ir daudz – socioloģiskās aptaujas, uz kurām atsaucas Reuters, liecina, ka pašlaik Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalsta vairāk nekā puse vēlētāju. Šim elektorātam gan derētu atcerēties, ka arī pirms iepriekšējām vēlēšanām konservatīvie aizgūtnēm runāja par līdzīgu referendumu, taču, nonākuši koalīcijā ar eirooptimistiem no Liberāldemokrātiskās partijas, bija spiesti šo solījumu aizmirst.
BBC aptaujātie leiboristu un liberāldemokrātu pārstāvji uzsvēruši, ka ar savu runu D. Kamerons radījis vēl vairāk neskaidrību un nenoteiktības, nekā bija līdz šim, un tā noteikti nenāks par labu britu uzņēmējiem un biznesa videi. Abu partiju pārstāvji uzskata, ka premjers šādā veidā tikai centies izdabāt savas partijas labējam spārnam, vienlaikus mēģinot atņemt balsis Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai, kuras reitingi pēdējos mēnešos strauji kāpuši.