Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus ceturtdien atzina, ka ir vienisprātis ar prezidenti Daļu Grībauskaiti, kura pieļāvusi iespēju, ka Seima vēlēšanu rezultāti varētu tikt anulēti, ja arī otrajā balsošanas kārtā tiks konstatēti vērā ņemami pārkāpumi.
"Es varu tikai atkārtot, ko vakar teica prezidente - šādu iespēju nevar izslēgt, taču par to jālemj attiecīgajām institūcijām, kā to nosaka likums. Tās ir Centrālā vēlēšanu komisija, Konstitucionālā tiesa, Seims un prezidents," intervijā radiostacijai "Žiniu radijas" norādīja Kubiļus. "Mēs pieprasām nekavējoties izmeklēt visus pirmajā vēlēšanu raundā konstatētos necaurskatāmos jautājumus - kukuļdošanu, cietumnieku balsu pirkšanu."
Ja Seima vēlēšanu gaitā konstatēto pārkāpumu būs pārāk daudz, var tikt apstrīdēti visi vēlēšanu rezultāti, - šādu iespēju trešdien pauda Grībauskaite, aicinot par to padomāt partijas, kas tiek turētas aizdomās par negodīgu rīcību vēlēšanu pirmajā kārtā.
"Šobrīd norisinās ļoti daudz pirmstiesas izmeklēšanu. Ja pārkāpumu būs pārlieku daudz, mums tiešām nāksies apstrīdēt visus vēlēšanu rezultātus. Tas būtu jāpatur prātā īpaši tām partijām, kuras pirmajā kārtā izskatījušās ļoti aizdomīgi un neskaidri," Grībauskaite norādīja prezidenta preses dienesta izplatītā videoierakstā.
"Man ir tiesības vērsties Konstitucionālajā tiesā, ja redzēsim, ka šādu pārkāpumu ir pārāk daudz," viņa atgādināja.
Pati prezidente, nebrīdinot medijus, trešdien izmantoja iespēju iepriekš nobalsot vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks svētdien, 28.oktobrī. Minētais videoieraksts uzņemts tūdaļ pēc tam.
Grībauskaite arī aicināja lietuviešus aktīvi piedalīties otrajā kārtā, atgādinot, ka pagaidām ievēlēta tikai puse Seima. "Savs pienākums jāizpilda līdz galam. (..) Tiem, kas nevar doties pie vēlēšanu urnām svētdien, ir citas iespējas, un vienu no tām esmu izmantojusi arī es," viņa norādīja.
Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nopietnu pārkāpumu dēļ svētdien nolēma atzīt par spēkā neesošiem 14.oktobrī notikušās vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus Zarasu-Visaginas vēlēšanu apgabalā. Tas nozīmē, ka šajā apgabalā būs jārīko atkārtotas vēlēšanas, kam jānotiek ne agrāk kā pēc pusgada.
Otrdien Grībauskaite lūdza Konstitucionālo tiesu izvērtēt bezprecedenta situāciju, kas izveidojusies šajā apgabalā, kur pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvis partijas "Kārtība un taisnīgums" kandidāts, atstājot otrajā vietā Darba partijas kandidātu, kurš tiek vainots vēlētāju uzpirkšanā. Konstitucionālā tiesa savus atzinumus gatavojas sniegt piektdien.
"Kārtība un taisnīgums" prezidentei paudusi viedokli, ka "par viena kandidāta pārkāpumiem" nebūtu jācieš nedz tiem kandidātiem, kuri nav pārkāpuši likumu, nedz viņu vēlētājiem.
CVK priekšsēdētājs Zenons Vaigausks pirmdien žurnālistiem atzina, ka komisijai būtu vajadzējis anulēt rezultātus kopumā četros vēlēšanu apgabalos, tostarp vienā no tiem tehnisku iemeslu dēļ. Taču "tik drastisku rīcību", pēc viņa teiktā, ne vienmēr pieļauj Lietuvas likums.
"Mūsu likumi nepieļauj, ka vēlētāji paliktu bez sava ievēlētā deputāta, bez iespējas paust savu gribu otrajā kārtā, ja pārkāpumus pieļāvusi ierobežota personu grupa," skaidroja CVK vadītājs.
Lietuvas Seimā kopumā jāievēl 141 deputāts. Pirmajā kārtā jau sadalīti 70 mandāti daudzmandātu vēlēšanu apgabalos un trīs - vienmandāta apgabalos, tātad otrajā kārtā jāievēl vēl 67 deputāti vienmandāta apgabalos.
Kā ziņots, pēc vēlēšanu pirmās kārtas Lietuvā izskanējušas nopietnas bažas par iespējamo balsu pirkšanu un citiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē. Vēl tiek izmeklēti gadījumi arī par iespējamo cietumnieku balsu pirkšanu ieslodzījuma vietās.
Tiesībsargāšanas iestāžu vadītāji atzinuši, ka šobrīd Lietuvā balsu pirkšana netiek uzskatīta par smagu noziegumu, tādēļ viņu rīcībā nav pietiekamu sviru, kas ļautu novērst pārkāpumus un stingri sodīt "balsu uzpircējus" un partijas.
Tomēr vēlēšanu otrajā kārtā nolemts pastiprināt policijas klātbūtni "riskantākajos" vēlēšanu iecirkņos, lai novērstu jaunus balsu pirkšanas gadījumus. Domāts arī ierīkot īpašu karsto tālruņa līniju, pa kuru varēs ziņot par pārkāpumiem. CVK priekšsēdētājs gan žurnālistiem izteicis šaubas, vai pārkāpējus var iebiedēt ar lielāku policistu klātbūtni.