Anglikāņu baznīcas Kronēšanas nominācijas komiteja (CNC) dziļā slepenībā (netiek izpausta pat sanāksmes norises vieta) turpina savu triju dienu sapulci, kuras laikā tiks izraudzīts jaunais Kanterberijas arhibīskaps jeb reālais baznīcas vadītājs.
Līdzšinējais arhibīskaps, 62 gadu vecais Rovens Viljamss, gada sākumā paziņoja, ka decembrī atkāpsies no amata, un atzina, ka neapskauž savu pēcteci, kuram nāksies lemt par tādiem delikātiem jautājumiem kā baznīcas atbalsts homoseksuālistu laulībām un sieviešu ordinēšanai bīskapu amatā.
«Viņam ir jābūt vērša miesasbūvei un degunradža ādai,» sarunā ar Reuters īpašības, kas nepieciešamas viņa pēctecim, kurš kļūs par jau 105. Kanterberijas arhibīskapu, raksturojis R. Viljamss. Kaut gan viņš plašāk nav komentējis savas atkāpšanās iemeslus (Anglikāņu baznīcas līderis, kurš ievēlēts šajā postenī, var tajā palikt līdz 70 gadu vecumam), novērotāji uzskata, ka tas saistīts ar nespēju novērst pretrunas baznīcā, kurai ir 78 līdz 80 miljoni sekotāju visā pasaulē. «Ir novērojamas nopietnas nesaskaņas starp konservatīvajām anglikāņu kopienām Āfrikas valstīs un liberāļiem ASV un Kanādā, zināmā mērā arī Lielbritānijā un Austrālijā,» raksta ziņu aģentūra AP. Turklāt jāņem vērā, ka tieši Āfrikas valstis ir tās, kurās anglikāņu skaits turpina palēnām, taču pieaugt, kamēr Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē ļaudis aizvien vairāk attālinās no baznīcas.
«Būtu grūti atrast cilvēku, kurš centies panākt vienotību vairāk nekā Rovens Viljamss, taču arī viņam nav izdevies saturēt baznīcu kopā. Desmit gadu laikā, kopš viņš ieņem Kanterberijas arhibīskapa posteni, ir notikušas divas ļoti būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, sabiedrība ir kļuvusi sekulārāka, bet, otrkārt, baznīcā ir daudz vairāk domstarpību par tādiem jautājumiem kā sieviešu ordinēšana par mācītājiem vai pat bīskapiem un geju laulības,» skaidro laikraksta Church Times redaktors Pols Hendlijs.
Laikraksts Christian Science Monitor vēsta, ka baznīca līdz šim mēģinājusi izlaipot. Saskaņā ar tās oficiālo nostāju tā «atbalsta, ka civilās partnerattiecības dod viendzimuma pāriem tādas pašas tiesības un pienākumus, kādi ir precētiem heteroseksuāliem pāriem», taču tajā pašā laikā laulības joprojām tiek definētas kā savienība starp vīrieti un sievieti. Jāpiebilst, ka spiedienu uz Anglikāņu baznīcu izdara ne tikai tās liberālais spārns (piemēram, Ziemeļamerikas bīskapi, kuri neredz nekā nepiedienīga homoseksuālistu salaulāšanā), bet arī Lielbritānijas valdība, kuras nostāja kļūst aizvien liberālāka. Ja valsts līmenī tiks atļautas homoseksuālistu laulības, baznīcai piespiedu kārtā nāksies atteikties no tiesībām laulāt pārus valsts vārdā, raksta Christian Science Monitor, atgādinot, ka saskaņā ar Lielbritānijas likumiem Anglikāņu baznīca ir valsts oficiālā baznīca, kuras formālais galva ir valdošais monarhs.
Reuters vēsta, ka nominācijas komiteja, kurā ir 16 locekļu – bīskapi, zemākā ranga garīdznieki un arī laicīgas personas –, jau sapulcējusies uz savu trešo lielo sēdi pēdējā pusgada laikā. Komisijas uzdevums ir izvēlēt ne tikai kandidātu uz Kanterberijas arhibīskapa amatu, bet arī viņa rezervistu. Abi šie uzvārdi pēc sanāksmes tiks iesniegti Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam, kurš galvenā kandidāta uzvārdu darīs zināmu karalienei Elizabetei II. Ja viņu šis kandidāts kādu iemeslu dēļ neapmierinās, karalienei iespējams apstiprināt Kanterberijas arhibīskapa amatā rezerves kandidātu. Plānots, ka jaunā Kanterberijas arhibīskapa vārdu premjera birojs paziņos nākamo trešdien.
Raidkorporācija BBC vēsta, ka iepriekšējo diskusiju laikā izkristalizējušies pieci favorīti uz arhibīskapa posteni. Pazīstamākais un kolorītākais no viņiem ir 63 gadus vecais Jorkas arhibīskaps Džons Sentamu. Ugandā dzimušais Dž. Sentamu, kurš 1974. gadā aizbēga no Idi Amina režīma, ir baznīcas oficiālās nostājas atbalstītājs, pieļaujot civilas partnerattiecības starp homoseksuāliem cilvēkiem, taču noliedzot iespēju, ka viņus varētu laulāt baznīcā. Dž. Sentamu lielākais pluss ir viņa popularitāte Āfrikas valstīs dzīvojošo anglikāņu vidū, bet galvenais mīnuss – pārāk autoritārs vadības stils, kura dēļ viņš iemantojis daudzus nelabvēļus baznīcas aprindās. Par liberāļu favorītu, savukārt, tiek uzskatīts 53 gadus vecais Koventrijas bīskaps Kristofers Kokvorss, kuram, cita starpā, piemītot arī lieliskas menedžera spējas. Kā iespējami kandidāti ir minēti arī 65 gadus vecais Londonas bīskaps Ričards Čartress, kuru atbalsta baznīcas tradīciju piekritēji, 61 gadu vecais Norvičas bīskaps Greiems Džeimss un 56 gadus vecais Dērhemas bīskaps Džastins Velbijs.