Francijas konservatīvā Tautas kustības savienība (UMP), kas pavasarī cieta sakāvi gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanās, ir jauna līdera meklējumos.
Atsijājoties mazāk populāriem kandidātiem uz partijas vadītāja amatu, kuri nebija spējuši savākt pietiekami daudz atbalstītāju parakstu, zināmi divi kandidāti, kuri piedalīsies 18. novembrī paredzētajās partijas līdera vēlēšanās – bijušais premjers Fransuā Fijons un bijušais budžeta lietu ministrs, pašreizējais partijas ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kopē.
Sarkozī ēna
Reuters atgādina, ka Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī pēc zaudējuma cīņā par palikšanu Elizejas pilī paziņojis par aiziešanu no aktīvās politikas un uz partijas līdera posteni nepretendē, taču analītiķi norāda, ka viņš joprojām ir ļoti populārs partijas biedru, it sevišķi labējā spārna pārstāvju, vidū, un tas jau ir jūtams priekšvēlēšanu kampaņas laikā. «Visu laiku kaut kur vīd Sarkozī tēls, viņa ēna, pārējie kandidāti sevi pozicionē, salīdzinot ar viņu, un tas vedina uz domām, ka tieši viņš joprojām ir labējo īstais līderis,» sarunā ar Reuters norādījis politologs Tomass Ženolē. Otrdien publiskotie LH2 veiktās socioloģiskās aptaujas dati liecina – 43% konservatīvo partijas biedru uzskata, ka N. Sarkozī būtu piemērotākais partijas kandidāts 2017. gada prezidenta vēlēšanās. 32% šajā aptaujā atbalstījuši F. Fijonu, bet 21% – Ž. F. Kopē. Interesanti, ka abi kandidāti (Ž.F. Kopē – skaidrāk, F. Fijons – aizplīvurotāk) jau likuši saprast, ka būtu ar mieru paiet malā, ja N. Sarkozī tomēr pārdomātu un izlemtu piedalīties 2017. gada prezidenta vēlēšanās.
Favorīti cīņā par partijas līdera krēslu noskaidrojās pēc tam, kad otrdienas vakarā beidzās termiņš, kurā kandidātiem bija jāiesniedz savu atbalstītāju paraksti. Noteikumi ir samērā skarbi – lai kandidāta vārds tiktu ierakstīts vēlēšanu biļetenā, viņam jānodrošinās ar vismaz 7924 partijas biedru (aptuveni 3% no UMP biedru kopskaita) atbalstu, turklāt atbalstītājiem jāpārstāv vismaz 10 dažādi reģioni, norāda AFP. Tiesa, vienam partijas biedram ir iespējams ar savu parakstu atbalstīt vairākus kandidātus, taču tas uzdevumu padara tikai nedaudz vieglāku.
Vājākie atkrīt
Jau svētdien savu kandidatūru bija spiests atsaukt bijušais nodarbinātības un veselības aizsardzības ministrs Ksavjē Bertrāns, kurš paziņoja, ka vēl esot pietiekami jauns (viņam ir 47 gadi), lai varētu pagaidīt un 2017. gadā piedalīties partijas prezidenta amata kandidāta vēlēšanās. No cīņas bijuši spiesti izstāties arī bijušais lauksaimniecības ministrs Bruno Lemērs, N. Sarkozī bijusī preses sekretāre Natalī Kostjuško-Morizē un bijušais N. Sarkozī padomnieks Anrī Žaino. Gan šie kandidāti, gan arī Francijas mediji kritizējuši partijas līdera vēlēšanu sistēmu, kas mazāk pazīstamiem kandidātiem nemaz neļauj īsti uzsākt cīņu un iesaistīties debatēs ar saviem vairāk pieredzējušajiem kolēģiem, kuriem nepieciešamā parakstu skaita savākšana nesagādā problēmas.
«Es darīju visu, lai savāktu parakstus, taču pēdējā skaitīšanas reizē to bija mazāk par 7000. Tas nozīmē, ka man nākas izstāties no cīņas. Ļoti žēl, jo es cerēju ar savām idejām palīdzēt partijai,» sarunā ar radiostaciju Europe 1 sacījusi N. Kostjuško-Morizē. Pašlaik vilciens jau ir aizgājis, taču daļa konservatīvo partijas biedru mudinājuši jau parakstu vākšanas laikā rīkot visu kandidātu debates, lai iespēja izteikties būtu arī tiem, kuri nav favorīti. «Pat ja tas nepalīdzēs viņiem uzvarēt, šajās debatēs varētu izskanēt daudz labu ideju, kuras varētu izmantot visas partijas labā,» sacījis kāds partijas biedrs, kurš pie UMP biroja vēroja kā tajā tiek ienestas kastes ar dokumentiem, uz kuriem bija F. Fijona atbalstītāju paraksti.
Personību cīņa
«Nopietnais F. Fijons saskaņā ar aptauju datiem pašlaik ir populārāks nekā ekspresīvais Ž. F. Kopē, taču jāatgādina, ka pēdējais ir
N. Sarkozī protežē un droši vien var rēķināties ar partijas labējā spārna atbalstu,» kandidātu pozīcijas pirms divus mēnešus ilgās kampaņas ieskicē Reuters. Abiem diviem kandidātiem ir līdzīgs viedoklis par Francijas lomu Eiropā un veidiem, kā risināt ekonomikas problēmas, abi atbalsta stingrāku budžeta deficītu, abi vēlas reformas nodarbinātības likumdošanā, kas palīdzētu samazināt darbaspēka izmaksas. Tas nozīmē, ka galvenie faktori, kas noteiks, kurš kļūs par uzvarētāju, ir kandidātu personības un lojalitāte N. Sarkozī, pārliecināti raksta Reuters.
48 gadus vecais Ž. F. Kopē šajā ziņā jau ir pozicionējies ļoti precīzi: «Es esmu cieši apņēmies sekot Nikolā Sarkozī pēdās.» Franču mediji jau ievērojuši, ka viņš cenšas būt tikpat aktīvs (N. Sarkozī gan nereti tika pārmesta hiperaktivitāte, kas noveda pie tā, ka prezidents regulāri ķērās pie aizvien jauniem un jauniem uzdevumiem, nevienu lietu īsti nenovedot līdz galam), savas idejas virza ar «buldozera cienīgu neatlaidību un pārliecību». Tajā pašā laikā daudzi partijas biedri Ž. F. Kopē uzskata par pārāk viltīgu, slīpētu, norādot, ka viņa cilvēciskās īpašības nevieš uzticību pret šo cilvēku.
58 gadus vecais F. Fijons šajā ziņā ir sava pretinieka pretstats – vairākās aptaujās viņš nodēvēts pat Francijas simpātiskāko politiķi. Mūžīga nopietnība, mierīga uzvedība – tās ir īpašības, kas vislabāk raksturo F. Fijonu un kuru dēļ kritiķi viņi nereti sauc par garlaicīgu cilvēku, uzsverot, ka partijas līdera amatā jābūt harismātiskam politiķim. Šovasar, kad F. Fijons cieta nelielā avārijā, braucot ar motociklu, francūži gan uzzināja, ka viņš nemaz tik garlaicīgs nav – bijušais premjers ne tikai regulāri apmeklē motosporta un autosporta sacensības, bet arī pats ar prieku testē automašīnas Lemānas trasē. «Jā, es esmu mierīgāks un pragmatiskāks nekā Sarkozī,» kādā nesenā intervijā atzinis F. Fijons, taču uzsvēris, ka attiecības ar bijušo prezidentu viņam joprojām ir lieliskas un viņš, protams, uzklausīs N. Sarkozī padomus, ja kļūs par partijas vadītāju. «Es nevaru iedomāties, ka bez viņa atbalsta vadīšu partiju, kuru viņš pacēla jaunā kvalitātē,» sarunā ar Le Parisien sacījis F. Fijons, kura galvenais trumpis, protams, būs premjera krēslā pavadītie pieci gadi.
Abi kandidāti uzsvēruši, ka līdz 2017. gada prezidenta vēlēšanām vēl ir daudz laika un nav garantijas, ka novembrī ievēlētais partijas līderis noteikti kļūs par tās kandidātu šajās vēlēšanās. Taču 2014. gada municipālajām vēlēšanām gan viņam nāksies gatavoties, un tieši to rezultāti parādīs, vai partija ir spējusi pārvarēt lejupslīdes tendenci. Jāatgādina, ka jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās UMP cieta sagrāvi un pašlaik tai Nacionālajā asamblejā ir tikai 224 deputātu mandāti, kamēr sociālistiem to ir 307. «Tas dod iespēju prezidentam Fransuā Ollandam izdabūt cauri parlamentam visus savus lēmumus, sākot ar nodokļu paaugstināšanu un beidzot ar tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās ārzemniekiem, kuri Francijā nodzīvojuši vairākus gadus,» norāda Reuters.