Vairāki desmiti cilvēku kļuvuši par upuriem acīm redzami koordinētu sprādzienu virknei, kas vakarrīt nogranduši Irākas pilsētās – sākot ar Kirkūku valsts ziemeļos un beidzot ar Bagdādi un Kerbalu dienvidos.
Eksplozijas vērstas pret policijas darbiniekiem, valsts ierēdņiem un Irākas šiītiem – tiek uzskatīts, ka šādā veidā sunnītu nemiernieki mēģina uzsvērt, ka valdība nespēj garantēt drošību valstī. Sprādzieni notikuši devītajā gadadienā kopš ASV spēku iebrukuma Irākā un nedēļu pirms tam, kad Bagdādē pulcēsies arābu valstu līderi.
Ziņu aģentūras vēsta par vismaz 16 eksplozijām, kas gandrīz vienlaikus ap septiņiem no rīta notikušas vairāk nekā desmit Irākas pilsētās. Lielākoties eksplodējušas automašīnās ievietotas bumbas, turklāt vairākos gadījumos izmantota tā dēvētā dubultsprādziena taktika – proti, kad drošības spēki sapulcējušies notikušā sprādziena vietā, nogrand vēl viena eksplozija, kas parasti prasa vēl vairāk upuru. Vakardienas uzbrukumā kopumā varētu būt nogalināti vairāk nekā 50 cilvēku, bet simtiem ir ievainoti, vēsta AP, norādot, ka tas ir viens no lielākajiem nemiernieku sarīkotajiem uzbrukumiem pēc ASV spēku izvešanas pagājušā gada decembrī.
Par eksplozijām atbildību neviens oficiāli nav uzņēmies, taču ir maz šaubu, ka tās sarīkojušas ar starptautisko teroristu tīklu Al Qaeda saistītas vai teroristiem simpatizējošas sunnītu kaujinieku grupas. «Izskatās, ka šos uzbrukumus ir koordinējusi liela un labi organizēta grupa. Liekas, ka tas ir mēģinājums nodemonstrēt varasiestādēm, ka tās nespēj garantēt drošību,» sarunā ar Reuters uzsvēris AKE Group risku konsultants Džons Dreiks, kurš jau gadiem ilgi pēta drošības situāciju Irākā.
Uz to, ka sprādzieni bijuši vērsti tieši pret varasiestāžu pārstāvjiem un šiītiem, kuri reāli atrodas pie varas Irākā, sarunā ar AP norādījis ar Kerbalas provinces parlamenta deputāts Huseins Šadhans el Aboudi. «Šo uzbrukumu mērķis ir destabilizēt drošības situāciju Kerbalā un citās Irākas pilsētās, iedragāt cilvēku uzticību valdībai. Liekas, ka teroristi arī vēlas izjaukt gaidāmo Arābu līgas samitu Bagdādē. Viņi sūta arābu līderiem vēstījumu, ka Irāka nav pietiekami droša valsts,» uzsvēris deputāts.
Reuters atgādina, ka Arābu līgas samitu Bagdāde uzņems pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, kad lielākā daļa arābu valstu asi kritizēja Sadāma Huseina lēmumu iebrukt Kuveitā. Samitu bija iecerēts rīkot vēl pagājušajā gadā, taču drošības apsvērumu dēļ to tomēr atcēla. Arābu valstu līderi Bagdādē pulcēsies no 27. līdz 29. martam, un Irākas Iekšlietu ministrija jau paziņojusi par drošības pasākumiem.
Plānots, ka par kārtību Bagdādē gādās aptuveni 26 000 policistu un karavīru, turklāt aptuveni 4000 no viņiem uz galvaspilsētu tiks pārdislocēti no valsts ziemeļiem un dienvidiem. AP piebilst, ka tas jau radījis zināmas bažas par drošības vakuumu šajos reģionos. «Ja kaujinieki nespēj iekļūt Bagdādē, viņi var izvēlēties relatīvi vieglākus mērķus vietās, kur būs mazāk policistu,» norādījis kāds irākiešu politologs, kurš vēlējies palikt anonīms, jo negrib, ka viņu uzskata par valdības kritizētāju.
Ziņu aģentūras vēsta, ka jau tagad gan pie Bagdādes robežām, gan pašā pilsētā ierīkoti armijas un policijas kontrolposteņi, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu pārbaudi un ievērojami kavē satiksmi. Tomēr, neraugoties uz visiem drošības pasākumiem, viens no vakardienas sprādzieniem Bagdādē nograndis automašīnu stāvlaukumā tieši iepretim Ārlietu ministrijas ēkai. «Kaut kādu drošību mēs spēsim garantēt vienīgi tad, ja slēgsim visu pilsētu,» sacījis kāds policijas virsnieks. Savukārt Irākas valdības pārstāvis Alī el Dabaghs vakar pavēstīja, ka gaidāmā samita dēļ visa nedēļa no 25. līdz 31. martam pasludināta par federālajām brīvdienām un valsts iestādes šajās dienās būs slēgtas.
Tikmēr franču politoloģe un rakstniece Anna Niva sarunā ar laikrakstu Kommersant atgādinājusi, ka terora akti Irākā ik mēnesi prasa simtiem dzīvību un ne par kādu stabilitāti nav iespējams runāt. «Notiek nežēlīga cīņa par varu, ir aktivizējušies gan šiītu, gan sunnītu ekstrēmisti. Tas viss man atgādina faktisko pilsoņu karu, kas Irākā ritēja 2006. un 2007. gadā, kad nereti tikai vienas dienas laikā bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku,» viņa teikusi. Pēc A. Nivas domām, liela daļa atbildības par notikušo būtu jāuzņemas premjeram Nurī el Malikī, kurš faktiski ignorējis 2010 gadā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus, atstumjot no varas vēlēšanās uzvarējušo bloku Al -Irakya, kurā bija pārstāvēti gan sunnīti, gan laicīgo partiju kandidāti.