Negaidīts incidents lidojuma laikā: eksperts atklāj pasažieriem nezināmas detaļas

© pexels.com

Lidojuma laikā virs Atlantijas okeāna neparastā situācijā nonāca aviokompānijas “British Airways” lidmašīna “Boeing 777” – spēcīgu augšējo atmosfēras slāņu vēju ietekmē lidaparāts īslaicīgi pārsniedza noteikto ekspluatācijas ātruma ierobežojumu. Pilotiem nācās mainīt lidojuma augstumu un meklēt mierīgākus gaisa apstākļus. Tomēr, kā skaidro aviācijas eksperts, šāds incidents ne vienmēr nozīmē reālus draudus pasažieriem, raksta “Lrytas.lt”.

Incidents notika nakts reisā no Bahamu salu galvaspilsētas Nasavas uz Londonas Hītrovas lidostu. Lidmašīna “Boeing 777-200” pacēlās 3. novembra vakarā, bet galamērķī ieradās nākamajā dienā.

Šķērsojot Atlantijas okeānu aptuveni 11,6 kilometru augstumā, lidaparāts nonāca īpaši spēcīgu augšējo atmosfēras slāņu vēju zonā. Šo gaisa plūsmu ietekmē lidmašīnas ātrums sasniedza aptuveni 282 mezglus, kas par 7-10 mezgliem pārsniedza attiecīgajiem apstākļiem noteikto standarta ekspluatācijas ierobežojumu.

Šī nebija vienīgā lidmašīna, kuru skāra neparasti spēcīgās gaisa plūsmas - tajā pašā laikā arī vairāki citi transatlantiskie reisi saņēma brīdinājumus par pārsniegtu ātrumu.

“British Airways” lidmašīnas apkalpe nekavējoties reaģēja uz situāciju, un piloti palielināja lidojuma augstumu līdz aptuveni 12-12,5 kilometriem, cenšoties izvairīties no spēcīgākajām gaisa plūsmām un stabilizēt lidaparāta ātrumu.

Lidmašīna droši turpināja ceļu un veiksmīgi nolaidās Londonas Hītrovas lidostā. Ziņojumu par cietušiem pasažieriem vai lidaparāta konstrukcijas bojājumiem nebija.

Aviācijas eksperts Martīns Jaugelavičs skaidro, ka mūsdienu lidmašīnas tiek projektētas, lai izturētu ievērojami lielākas slodzes, nekā tās parasti piedzīvo pasažieru lidojumu laikā.

Pirms jauna lidmašīnas modeļa nonākšanas masveida ražošanā ražotājs to pārbauda dažādos ekstremālos apstākļos - tas ļauj pārliecināties, ka konstrukcija spēj izturēt arī neierastas slodzes.

Eksperts uzsver, ka konkrētajā gadījumā ātruma pārsniegums bija neliels un ilga īsu brīdi, tāpēc tas neradīja reālus draudus lidmašīnai.

Viņš arī vērš uzmanību uz kādu būtisku niansi - maksimālais ekspluatācijas ātrums nav tas pats, kas maksimālais konstrukcijas jeb aerodinamiskais ātrums; tie ir atšķirīgi tehniskie ierobežojumi.

Jaugelavičs salīdzinājumam min arī aptuveni mēnesi iepriekš notikušu “Flydubai” lidmašīnas incidentu, kura laikā lidaparāts piedzīvoja maksimālas slodzes un ātrumus, tomēr veiksmīgi nosēdās.

Iespējams, daudziem pasažieriem šāds incidents šķistu biedējošs, taču patiesībā cilvēks salonā ne vienmēr spēj pamanīt lidmašīnas ātruma izmaiņas.

Pēc eksperta teiktā, konkrētais reiss notika naktī, turklāt lidmašīna atradās kreisēšanas augstumā. Ja pasažierim nav vizuāla atskaites punkta, piemēram, skata uz zemi, sajust ātruma palielināšanos praktiski nav iespējams.

Tā kā apkalpe nolēma pacelt lidmašīnu par aptuveni 3000 pēdām, vērīgākie pasažieri varēja pamanīt vien vieglu lidaparāta pacelšanos, tomēr piloti parasti cenšas šādas manevru izmaiņas veikt pēc iespējas vienmērīgāk, lai saglabātu pasažieru komfortu.

Interesanti, ka tās pašas spēcīgās gaisa plūsmas, kas konkrētajā situācijā radīja izaicinājumu, citos apstākļos aviokompānijām var būt ļoti izdevīgas - virs Atlantijas okeāna regulāri veidojas spēcīgas rietumu vēja plūsmas jeb reaktīvās gaisa straumes. Tās ir labi zināma parādība, ko aviokompānijas cenšas izmantot savā labā.

Lidojot no rietumiem uz austrumiem, piemēram, no ASV uz Eiropu, lidmašīnas var izmantot aizmugurējo vēju, kas palielina to ātrumu attiecībā pret zemi, palīdz samazināt degvielas patēriņu un saīsina ceļā pavadīto laiku.

Eksperts norāda, ka šādos apstākļos lidmašīna lidostā var ierasties pat stundu agrāk, nekā paredzēts grafikā.

Savukārt lidojumos pretējā virzienā šīs pašas gaisa plūsmas rada pretēju efektu - lidmašīnai jāpārvar pretvējš, tāpēc ceļā var nākties pavadīt ilgāku laiku.

Reaktīvo gaisa straumju virziens un stiprums mainās atkarībā no gadalaika. Rudenī un ziemā tās mēdz kļūt intensīvākas, tāpēc šajā periodā biežāk iespējamas arī ar spēcīgu vēju saistītas situācijas.

Eksperts skaidro, ka vēja virziens ir būtisks arī lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās laikā. Lidaparāti lidostās parasti paceļas un nolaižas pret vēju, jo šādos apstākļos pilotiem ir vieglāk kontrolēt lidmašīnu.

Ja vējš pūš no priekšpuses, iespējams veikt nepieciešamās korekcijas, savukārt aizmugurējais vējš var radīt sarežģītākus apstākļus.

Jaugelavičs uzsver, ka spēcīgi meteoroloģiskie apstākļi vienmēr var radīt zināmus riskus, tostarp turbulenci un īslaicīgu ātruma pārsniegšanu.

Lasi arī:

Video