Dānija vēlas panākt „turbo vistu” aizliegumu visā Eiropas Savienībā
Dānija plāno aizliegt īpaši ātri augošās broileru vistas un aicina šādu aizliegumu ieviest visā Eiropas Savienībā. Diskusijas uzvirmojušas pēc televīzijas kanāla TV2 dokumentālās filmas, kurā atklāti iespējamie dzīvnieku labturības pārkāpumi kādā lielā putnu audzētavā.
Dānijas valdība vēlas panākt, lai valstī vairs netiktu audzētas tā dēvētās „turbo vistas” - putni, kas selekcijas ceļā izaudzēti tā, lai ārkārtīgi īsā laikā sasniegtu lielu ķermeņa masu. Vienlaikus Kopenhāgena aicina noteikt līdzīgus ierobežojumus visā Eiropas Savienībā, vēsta laikraksts „The Guardian”.
Skandālu izraisīja TV2 dokumentālā filma, kurā tika izmantoti slepeni uzņemti kadri no vistu novietnes Ziemeļjitlandē. Tie liecināja, ka putnu audzētājs Kristians Tvergārds, iespējams, pārkāpis Dānijas likumus, nodrošinot vistām tikai pusi no noteiktā tumsas perioda.
Saskaņā ar Dānijas noteikumiem vistām diennakts laikā jānodrošina noteikts nepārtraukts tumsas periods, taču dokumentālajā filmā redzamajā saimniecībā apgaismojums esot ticis izmantots ilgāk, lai putni vairāk ēstu un ātrāk pieņemtos svarā.
Pēc filmas izraisītās sabiedrības reakcijas Tvergārds atzina, ka pieļāvis kļūdas. Viņš norādīja, ka saimniecībā jau pārskatītas apgaismojuma programmas un darba organizācija, kā arī ieviesti stingrāki noteikumi.
Visbiežāk par „turbo vistām” dēvē Ross 308 šķirnes broilerus - tā ir viena no izplatītākajām vistu šķirnēm Dānijas putnkopībā.
Šie putni no aptuveni 50 gramu svara līdz diviem kilogramiem izaug vien 33 dienās. Salīdzinājumam - lēnāk augošām vistu šķirnēm tāda paša svara sasniegšanai nepieciešamas aptuveni 46 līdz 63 dienas.
Tieši šāds augšanas temps ir galvenais dzīvnieku labturības aizstāvju iebildums. Putnu ķermenis aug tik strauji, ka kauli un iekšējie orgāni ne vienmēr spēj attīstīties atbilstoši pieaugošajai ķermeņa masai, un tas var izraisīt skeleta un sirds darbības traucējumus, apgrūtināt pārvietošanos un radīt putniem sāpes.
Dānijas dabas un dzīvnieku labturības ministrs Kristians Rabjergs Madsens paziņojis, ka vēlas panākt šādu vistu audzēšanas aizliegumu valstī un pēc tam arī Eiropas Savienībā.
Ministrs atzinis, ka iecere vispirms rūpīgi jāizvērtē no juridiskā un ekonomiskā viedokļa, tomēr viņš aicinājis patērētājus nepirkt ātri augošās vistas.
„Es vēlos strādāt pie valsts mēroga aizlieguma. Taču ir skaidrs, ka šis jautājums jāizpēta gan juridiski, gan ekonomiski. Tagad mēs strādāsim pie aizlieguma Dānijā un Eiropas Savienības līmenī,” viņš sacīja.
Ierosinājums Dānijā jau guvis vairāku politisko spēku atbalstu, tomēr putnkopības nozares pārstāvji brīdina, ka aizliegums tikai vienā valstī var nedot gaidīto rezultātu.
Ja Dānijā aizliegtu audzēt ātri augošās vistas, bet veikalos un restorānos joprojām būtu atļauts pārdot no citām valstīm ievestu šādu putnu gaļu, ražošana vienkārši pārceltos citur.
„Danpo” uzņēmuma vadītājs Klements Hinkbēls Ribergaards uzskata, ka ierobežojumiem jāattiecas arī uz importēto produkciju, pretējā gadījumā patērētāji turpinās iegādāties ātri augošo šķirņu gaļu, bet dzīvnieku labturība kopumā neuzlabosies.
Eiropas dzīvnieku aizsardzības organizācija „Eurogroup for Animals” norāda, ka aptuveni 95% Eiropas Savienībā audzēto cāļu tiek turēti intensīvās putnkopības sistēmās un selekcionēti, lai pēc iespējas lētāk iegūtu lielāku gaļas daudzumu.
Organizācijas vadītāja Reineke Hameleersa uzskata, ka ātri augošās šķirnes jau ģenētiski ir pakļautas lielākam veselības problēmu riskam. Viņa norādījusi, ka putnu ķermenis attīstās tik strauji, ka tiem var būt grūti noturēties uz kājām.
Arī Dānijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas „Animal Protection Denmark” vadītāja Brita Rīsa aicina atteikties no šādas selekcijas. Organizācija vēlas, lai visu vistu audzēšanas ilgums būtu līdzīgs bioloģiskajās saimniecībās ierastajam - aptuveni 56 dienas.
Dānijā dzīvnieku labturība pēdējos mēnešos kļuvusi par vienu no sabiedrības un politikas diskusiju centrālajiem jautājumiem. Iepriekšējās vēlēšanās plašas diskusijas izraisīja cūkkopība, un šī tēma pat ietekmēja vēlēšanu kampaņas.
Valsts arī plāno līdz 2029. gada augustam pilnībā izbeigt ūdeļu audzēšanu kažokādu ieguvei.
Iespējamais „turbo vistu” aizliegums varētu būt nākamais būtiskais solis Dānijas lauksaimniecības politikas maiņā. Ja to atbalstītu arī Eiropas Savienība, putnkopības nozarei būtu jāpāriet uz lēnāk augošām šķirnēm, un tas, visticamāk, palielinātu ražošanas izmaksas un varētu ietekmēt arī gaļas cenas veikalos.
