Dienaskārtībā nonākusī Trampa un Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm kļuvusi par iemeslu jaunam kritikas vilnim Vašingtonā. Kā norāda kritiķi, papildu ieņēmumi no degvielas eksporta palīdzēs Kremlim finansēt karadarbību, raksta "Dialog.ua".
"Amerikai nevajadzētu mest glābšanas riņķi Putina kara mašīnai. Tagad ir īstais brīdis izlēmīgi pretoties Krievijas agresijai, kā mēs to darījām Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā," uzsvēra bijušais viceprezidents Maiks Penss.
Penss arī norādīja, ka Ukrainas armijai ir izdevies apturēt Krievijas karaspēka virzību un būtiski mainīt mūsdienu kara raksturu, pateicoties bezpilota lidaparātu izmantošanai. "Putins nevēlas mieru. Putins vēlas Ukrainu," viņš piebilda, aicinot Vašingtonu atgriezties pie stingra sankciju spiediena.
Bijušais ASV īpašais sūtnis Kīts Kelogs pauda atbalstu tam, lai Ukraina turpina triecienus pa likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, atzīmējot: "Šis ir karš. Viņi izdara triecienus pareizi."
Demokrātu senators Ādams Šifs vērsa uzmanību uz ASV politikas straujo maiņu: "Tikai trīs nedēļu laikā mēs pārgājām no sankciju noteikšanas pret Krievijas naftu uz tās iepirkšanu. Tā vietā, lai izbeigtu savu katastrofālo karu Irānā, Tramps tagad finansē Krievijas karu pret Ukrainu."
Kongresā tiek gatavots likumprojekts par Krievijas naftas aizliegšanu, ko plānots nosaukt par "Ronalda Reigana Miers caur spēku aktu" (Ronald Reagan Peace Through Strength Act). Likumprojekta virzītāji pauž pārliecību, ka tas tiks pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Kritikai pievienojās arī bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, paužot šaubas, ka vienošanās ar Maskavu spēs būtiski samazināt degvielas cenas, un uzsverot nepieciešamību panākt mieru, vienlaikus saglabājot brīvu un neatkarīgu Ukrainu.