Eksperts skaidro, ko ASV valdība sagaida no Krievijas
Pašreizējā ASV politika pret Krieviju nav viegli raksturojama, jo Krievija reizē tiek uztverta kā drauds, taču Vašingtonā vienlaikus pastāv arī vēlme atjaunot ar Maskavu attiecības, intervijā aģentūrai LETA sprieda ASV Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
"Pašreizējā ASV politika pret Krieviju noteikti ir nekonvencionāla. No vienas puses, tiek atzīts, ka Krievija ir drauds, ka tā ir revanšistiska un tas nav noliedzams, ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā. No otras puses, ASV ļoti vēlas izbeigt karu Ukrainā," sacīja Rafs. "Turklāt gan [prezidenta Donalda] Trampa administrācijā, gan arī viņa vadītajā koalīcijā ir spēki, kuri redz pēckara ekonomiskās iespējas, ko vēlas izmantot, un redz arī iespējas atjaunot attiecības ar Krieviju".
Eksperts uzsvēra, ka kopumā tomēr ASV pastāv izpratne, ka tikmēr, kamēr Ukrainā plosās karš, uz jebkādu attiecību normalizāciju ar krieviem nekādu izredžu nav.
Viņš norādīja, ka ASV atbalsts Ukrainai patlaban saduras ar diviem citiem globāliem jautājumiem, ar ko saskaras ASV - izsīkstošie ASV bruņojuma krājumi un Ķīnas ietekmes pieaugums, kas liek ASV bažīties par iespējamām ārkārtas situācijām Dienvidķīnas jūrā.
"Operācija "Epic Fury" ir patērējusi daudz ļoti dārgu, svarīgu un salīdzinoši retu ASV ieroču sistēmu, kuras citādi varētu tikt nosūtītas uz Ukrainu, tādējādi karš Irānā ļoti ietekmē to, kur nonāk ASV gaisa aizsardzības sistēmas PAC-3," aģentūrai LETA sacīja Rafs.
Eksperts skaidroja, ka paralēli pastāv visdažādākās politiskās tendences, kas gan saduras, gan savstarpēji pastiprina viena otru.
"Piemēram, Tramps patiešām raugās uz pasauli caur personisko attiecību prizmu. Viņam ir dažas personiskas attiecības, kas ir spēcīgākas par citām, un tieši tās bieži nosaka to, kā, viņaprāt, būtu jāizskatās divpusējām attiecībām starp valstīm," izteicās Rafs.
Viņaprāt, Tramps ir ņēmis vērā Eiropas bažas saistībā ar Ukrainu, un Vašingtonas samits vismaz uz kādu laiku ietekmēja to, kā prezidents uztvēra Ukrainas un Krievijas konfliktu. Vienlaikus viņš ļoti vēlas panākt kara izbeigšanu Ukrainā, tomēr piedāvāja risinājumus, kas ukraiņiem nebija pieņemami.
Uz jautājumu par to, cik lielā mērā ASV politika ir savstarpēji saistīta attiecībā uz Krieviju, Eiropu un Ķīnu, skaidras atbildes nav, norādīja eksperts.
"Šī ir aktuāla diskusija par to, cik lielā mērā prezidents Tramps uzskata šos dažādos pasaules teātrus par savstarpēji saistītiem vai arī cik lielā mērā viņš vienkārši rīkojas, pamatojoties uz atsevišķiem lēmumiem un divpusējām attiecībām? Viņš noteikti nav klasisks daudzpusējās sadarbības atbalstītājs, bet vai viņš ir liels stratēģis? Es domāju, ka tas ir aktuāls jautājums," sacīja Rafs.
Attiecībā uz militāro atturēšanu eksperts par svarīgākajiem uzskata divus faktorus - spējas un gribasspēku, jo tieši tie tradicionāli nosaka atturēšanas līmeni un dziļumu.
"Ir ļoti iedarbīgi, ja ASV izrāda stingrību, palīdzot Ukrainai, un izlūkošanas informācijas apmaiņa starp ASV un Ukrainu ir ļoti nozīmīga vairākos veidos. Piemēram tas, ka šādi ASV atvieglo Ukrainas dziļos uzbrukumus Krievijas teritorijā. Tas nosūta signālu [Ķīnas prezidentam] Sji Dzjiņpinam, ka ar amerikāņiem nekādi joki nav. Atbalsts Ukrainai stiprina atturēšanu pret Ķīnu," norādīja Rafs. "Tajā pašā laikā katra ieroču sistēma, kas tiek nosūtīta uz Ukrainu, netiek mūsu spēkiem, kas attur Ķīnu no agresijas pret Taivānu vai pret mūsu līgumsabiedroto Filipīnām. Tie ir divi galvenie atturēšanas komponenti, un tie savā ziņā ir pretrunā viens ar otru."
Eiropā tik pretrunīgi vērtētās ASV delegācijas, kas vairākkārt sūtītas uz miera sarunām ar Krieviju un Ukrainu, eksperts skaidroja ar Vašingtonas lielo vēlēšanos panākt, lai šis karš tiktu izbeigts. Nākamajām problēmām un galvassāpēm, kas no tā izrietētu ASV būtu gatava pievērsties tikai pēc tam.
"Ukrainas kara beigas noteikti ir prezidenta prioritāte. Tātad ja karš turpinās, tad krievu uzmanība un resursi ir Ukrainā un viņiem ir mazākas iespējas eskalēt situāciju savā perifērijā. Savukārt, ja karš tiktu pārtraukts, vardarbības izplatīšanās varētu būt mazāk iespējama un tik daudz cilvēku vairs bojā neietu - tā uzskata mūsu prezidents, kurš pastāvīgi atsaucas uz šo humāno aspektu," skaidroja Rafs.
Kā lielākās kļūdas, ko Rietumi varētu pieļaut attiecībās ar Krieviju, amerikāņu eksperts minēja nepamatotu spiedienu uz Ukrainu, pieprasot tai atdot savas teritorijas, vai attiecību uzlabošanas vārdā nesaskaņotu un nepietiekami apspriestu bruņoto spēku bāzu un Rietumu pozicionējuma pārkārtošana tajās valstīs, kuras visvairāk atrodas Krievijas draudu ēnā.
"Attiecībā uz Ukrainu, manuprāt, liela kļūda būtu izdarīt lieku spiedienu uz Ukrainu, lai tā sarunās piekristu atkāpties tālāk par frontes līniju, kam tā nav gatava piekrist. Tas tikai iedrošinātu krievus saglabāt savu maksimālistisko pozīciju un turpināt virzīties uz priekšu. Krievi to varētu uztvert kā iespēju sašķelt Eiropu un ASV un turpināt spiedienu Ukrainā, jo viņi domā, ka ir pavisam tuvu tam, lai politiskajā frontē attiecībā uz Ukrainu pārliecinātu amerikāņus sev par labu," norādīja eksperts.
