Drīzumā Krievija varētu iebrukt kādā NATO valstī zem sveša karoga, brīdina eksperti
Eiropas valstu izlūkdienestu pārstāvji sarunās ar britu laikrakstu "The Guardian" brīdina, ka Krievija pastiprinās sabotāžas darbības Eiropā, taču atšķirīgi vērtē iespēju, ka varētu notikt iebrukums NATO valstīs.
Pagājušajā nedēļā sniegtajās intervijās trīs Eiropas izlūkdienestu vadītāji izteica savu viedokli par Maskavas radīto apdraudējumu.
Čehijas Drošības un informācijas dienesta (BIS) vadītājs Mihals Kudelka uzskata, ka Krievija jau tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā varētu veikt nelielu iebrukumu vai provokācijas zem sveša karoga kādā no NATO valstīm.
Kudelka norāda, ka papildus bezpilota lidaparātu aktivitāšu pastiprināšanai daļa no Kremļa plāniem varētu būt neliela iebrukuma veikšana kādā no NATO valstīm, kas robežojas ar Krieviju.
"Tas ir iespējams. Tas var ietvert ierobežotu iebrukumu, provokācijas zem sveša karoga, plaša mēroga ietekmes kampaņu," intervijā atzina BIS šefs.
Kudelka brīdina, ka šis scenārijs varētu īstenoties jau pēc "mēnešiem, nevis gadiem", taču piebilst, ka "daudzi cilvēki dara visu iespējamo, lai tas nenotiktu".
"Mēs neredzam pazīmes, kas liecinātu par nenovēršamu uzbrukumu," savukārt norāda Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) vadītājs Normunds Mežviets.
Viņš atzīst, ka ir pazīmes, kas liecina, ka Maskava gatavojas rīkoties Eiropā daudz izlēmīgāk, taču norāda, ka nav skaidrs, vai šie plāni nav vienkārši destabilizācijas stratēģijas sastāvdaļa.
"Joprojām paliek atklāts jautājums, vai viņiem ir tieši un konkrēti plāni, vai arī tā ir tikai viņu vispārējo mēģinājumu sastāvdaļa sēt bailes un nenoteiktību Rietumu sabiedrībās," piebilda Mežviets.
"The Guardian" apgalvo, ka Baltijas valstu politiķi, kas daudzus gadus kritizējuši Rietumeiropu par maigo nostāju pret Krieviju, tagad nonākuši dīvainā situācijā, kad tiem nākas aicināt dažus Rietumu līderus atturēties no pārmērīgiem publiskiem paziņojumiem, baidoties, ka runas par neizbēgamu iebrukumu var nodarīt kaitējumu viņu sabiedrībām un ekonomikām.
Tomēr, kā norāda Mežviets, kopumā ir labi, ka Rietumeiropa ir apzinājusies draudus no Krievijas puses.
Tikmēr Kudelka saka, ka Kremlis cenšas izdarīt spiedienu uz Rietumu sabiedrību vājajām vietām, lai mazinātu to atbalstu Ukrainai tās pretestībā Krievijas agresijai.
Savukārt Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilssons norāda, ka neredz nekādas pazīmes, kas liecinātu par Maskavas gatavību reālām sarunām par kara beigšanu Ukrainā.
Visi trīs izlūkdienestu vadītāji uzsvēruši, ka neatkarīgi no turpmākās notikumu attīstības Krievijas diversiju kampaņa Eiropā, visticamāk, tuvākajos mēnešos pastiprināsies.
Nilssons par pagrieziena punktu uzskata nesen notikušo incidentu ar dronu Leipcigas lidostā, ko Vācijas varas iestādes saista ar Krievijas izlūkdienestu darbību. Viņš norāda, ka aiz nesenās Krievijas sabotāžas darbības pastiprināšanās slēpjas vairāki mērķi - vājināt atbalstu Ukrainai, radīt šķelšanos NATO un iebiedēt Eiropas iedzīvotājus.
Mežviets norāda, ka Krievija pāriet no haotiskiem sabotāžas aktiem un dedzināšanām, kuru mērķis ir izraisīt paniku, uz uzbrukumiem konkrētiem objektiem, kas saistīti ar atbalstu Ukrainai.
Savukārt Kudelka norāda, ka vēl vienas sabotāžas kampaņas sekas ir izlūkdienestu resursu pārslodze.
